Vecās Derības problēma

Bībeli ir iespējams iedalīt divās daļās, proti, Vecajā un Jaunajā Derībā. Vecās Derības grāmatas lielā mērā runā par Dieva darbiem pirms Jēzus nāca pasaulē, bet Jaunās Derības teksti vēsta par Jēzus un Viņa apustuļu kalpošanu un mācību. Jāatzīmē, ka Vecā Derība ir viens no problemātiskākajiem garīgajiem tekstiem, kas vien sastopams. Tajā mēs atrodam daudz dažādu cilvēkiem grūti saprotamu lietu. Mēs varam lasīt detalizētus aprakstus par dzīvnieku upurēšanu, senus likumu kodeksus un dažādus pārdabiskus notikumus kā piemēram cirvja uzpeldēšanu virs ūdens. Vēl problemātiskāk ir tas, ka Vecā Derība ir asiņaina literatūra. Dievs iznīcina indivīdus un lielas cilvēku grupas. Dieva ļaudis apkauj ķēniņus un tai naidīgās tautas. Daudzi nespēj aptvert šos aspektus un tādēļ noraida Vecās Derības tekstus.

Kristiešu nevienprātība par Veco Derību

Vēl problemātiskāk ir tas, ka paši kristieši nav vienprātībā par Veco Derību. Pastāv uzskats, ka Jaunās Derības Dievs ir pretrunā ar Vecās Derības Dievu. Viens ir mīlošs, piedodošs, bet otrs asinskārs, vardarbīgs un dominējošs. Šie kristieši uzskata, ka Vecās Derības uzdevums pāri visam ir parādīt to, kā nevajag domāt  par Dievu. Jūdu Bībeles grāmatas ir vairāk kā tāds nepieciešams izaugsmes posms pie kura nevajag atgriezties. Kāds populārs mācītājs ASV reiz minēja, ka Vecā Derība ir jānoņem no Jēzus vēstījuma kā durvis no eņģēm. Viņa skatījumā Jaunā Derība nodarbojas tieši ar šo uzdevumu. Arī Latvijā kāds prominents Dieva vārda kalps reiz privāti atzina, ka Vecā Derība nav domāta draudzei. Ar to lai nodarbojas teologi un gudrie, bet ierindas baznīcēnam nav svētdienās jādzird smagnējā Vecās Derības mācība.

Vecās Derības vieta

Jaunās un Vecās Derības vēstījums

Jāņa evaņģēlijs iesākas ar vēstījumu par dievišķo Vārdu, kurš ir visu lietu Radītājs (Jāņa 1:1-4). Jānis šeit runā par Jēzu, taču viņa idejas izriet no Vecās Derības vēstījuma. Autors atsaucas uz pirmo Bībeles grāmatu, tas ir 1. Mozus grāmatu, kur Radītājs ar Savu spēcīgo Vārdu rada visas lietas.  Uzreiz pēc prologa mēs lasām par Jāņa Kristītāja atzinumu par Jēzu. Jānis publiski Kristu nosauc par Dieva Jēru, kurš nes pasaules grēku (Jāņa 1:29). Šie vārdi ir saprotami vien tad, ja ņemam vērā Izraēla tautas izpirkšanu no Ēģiptes, kura notika ar upura jēra asinīm. Jāņa 1:45 mēs uzzinām par to, kā pirmie mācekļi raudzījās uz Jēzu. Tur ir teikts, ka viņi bija atraduši To par kuru Mozus un pravieši ir rakstījuši. Šī ir nepārprotama atsauce uz Vecās Derības tekstiem. Visbeidzot Jāņa 1:51 Jēzus pats lieto Vecās Derības valodu runājot par Savu kalpošanu. Viņš ir piepildījums patriarha Jēkaba sapnim, proti, Jēzus ir savienojums, kāpnes starp Dievu un cilvēkiem. Kā jau norādīju, šie piemēri nav izsmeļoši, jo Jāņa evaņģēlija pirmā nodaļa satur vēl vairākus sasaistes punktus ar Vecās Derības tekstiem.

Šis īsais pārskats no jauna atgādina to, ka Jēzus veikums ir cieši saausts ar Veco Derību. Jēzus nāk piepildīt, nevis atmest to, ko Dievs solīja senatnē. Nenoliedzami, ka Kristus kalpošana paveic kaut ko radikāli jaunu. Taču šīs jaunās iezīmes nebūt neatceļ Veco Derību un tās pienesumu. Ja mēs gribam saprast Dievu un Viņa ceļus, tad mums ir jāsaprot to, kā Viņš darbojās laikos pirms Jēzus. Šīs atziņas stiprinās mūsu ticību un ļaus uztvert Dievu tieši tādu, kāds Viņš ir.