Savienojums starp Debesīm un Zemi

Vai cilvēkam ir iespējams nodibināt kontaktu ar Dievu? Kādi teiks, ka tas nav iespējams, jo Dievs nepastāv. Citi teiks, ka mēs šajos jautājumos neko tā īsti nevaram zināt. Mums atliek vien minējumi un neskaidrība. Savukārt, vēl citi pārstāv kādu reliģiju vai garīguma strāvojumu un pozitīvi atbildēs uz šo jautājumu.

Dievs tiek meklēts un šķietami atrasts visur citur, bet ne tur, kur Viņš patiesi ir atrodams.

  

Nupat minētais temats ir vienmēr nodarbinājis cilvēku prātus. Kā gūt kontaktu ar dievišķo? Šī jautājuma esība jau pati par sevi parāda to, ka cilvēks ir garīga būtne, un ka Dievs katrā cilvēkā ir ielicis zināmas alkas pēc mūžīgā, pēc dievišķā. Problēma gan ir tāda, ka cilvēku ļaunā sirds šīs alkas sabojā, degradē. Dievs tiek meklēts un šķietami atrasts visur citur, bet ne tur, kur Viņš patiesi ir atrodams.

Kā kristiešiem vajadzētu reaģēt uz ievadā uzstādīto jautājumu? Vai Draudzei vajadzētu draudzīgi sadzīvot ar dažādajiem pasaules skatījumiem? Nenoraidīt ateistu domāšanu, iejūtīgi apstiprināt dažādu reliģiju skatījumu un tā pavisam neuzbāzīgi mācīt savu perspektīvu uz garīgajām lietām? Viss jau ir atkarīgs no tā, kā kristieši paši izprot to, kam viņi tic. Ja mēs ticam Jēzum, kurš iekļauj visus, tad ir jāpieņem visi un nav jācenšas pārliecināt par savu patiesību. Savukārt, ja mēs ticam Jēzum, kurš ir sirsnīgs un noteikts, tad jums ir jābūt gataviem veikt zināmu pārliecināšanas darbu. Kādu Jēzu mums atklāj Bībele?

Jāņa evaņģēlija iesākumā, kad Jēzus sastopas ar Saviem pirmajiem mācekļiem, vienā no sarunām tiek atklāts sekojošais. Jēzus sacīja Savam māceklim Natanaēlam: “Patiesi, patiesi es jums saku: jūs redzēsiet debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu.” (Jāņa 1:51) Jēzus Sevi identificē ar ķēnišķīgo titulu “Cilvēka Dēls”. Šī persona būs kā trepes starp Debesīm un Zemi, pa tām staigās Dieva eņģeļi. Šī tēlainā valoda liecina par to, ka Jēzus Sevi uztver kā savienojuma punktu starp Dievu un cilvēki. Reizē Kristus lietotā līdzība atsauc atmiņā kādu stāstu iz Vecās Derības. Patriarhs Jēkabs redzēja sapni, kurā Dieva eņģeļi kāpa pa īpašām kāpnēm no debesīm uz zemi (1.Mozus 28:10-22). Jēkabs bija tik ļoti satricināts, ka vietu, kur šis sapnis tika redzēts, nosauca par Dieva namu.

Cilvēki paši nepieslien kāpnes, bet tās tiek nolaistas no Debesīm. Nevis vairākas, bet tikai vienas.

  

Kopsavilkums šī pārdomām ir sekojošs. Kristus sarunā ar Nātanaēlu pasludina Sevi par savienojumu starp Dievu un cilvēkiem. Būsim vēl precīzāki. Jēzus apliecina Sevi kā vienīgo savienojumu starp Dievu un radību. Gan pašā Kristus gadījumā, gan patriarha Jēkaba situācijā runa ir par to, ka pasaules Radītājs dod iespēju cilvēkiem nonākt attiecībās ar Sevi. Tēlaini izsakoties, cilvēki paši nepieslien kāpnes, bet tās tiek nolaistas no Debesīm. Nevis vairākas, bet tikai vienas.

Minētie Jēzus vārdi noteikti, ka aizskars tos, kuri vēlas dot visām reliģijām un garīguma veidiem vienādas balsstiesības. Ja jūs esat viņu vidū, tad šī ir laba iespēja padomāt to kā Kristus pamato Savu ekskluzivitāti. Savukārt, tiem no mums, kuri esam ticībā, šie vārdi ir liels iepriecinājums. Mums nav jādzīvo “tumsā”, mums nav jādzīvo minējumos vai spekulācijās. Kristieši var būt simtprocentīgi droši par savām attiecībām ar Radītāju, jo Jēzus tik tiešām ir kāpnes starp Dievu un cilvēci. Turpināsim kāpt pa Kristus kāpnēm, ja esam jau uz tām likti. Ja vēl neesam uz tām kāpuši, tad apsvērsim iespēju tur nonākt.


Foto: “Gomatong ala, Malaizijā” no Wikimedia Commons.

Categories: Dienas mannaTags: , , , , , , , , , , , , , , ,