Stiprs kristietis

Kāds izskatās stiprs kristietis?

Kas raksturo stipru kristieti? Ļoti bieži mēs iztēlojamies, ka stiprs kristietis ir kāds, kuru nemoka šaubas, un kurš viegli pārvar visas krīzes savas nesatricināmās ticības dēļ. Stiprs kristietis staigā ja ne gluži pus metru virs zemes, tad noteikti kāds centimetrs starp tā kurpju zoli un zemi tur ir.

Lasot Jāņa evaņģēliju, mēs varētu teikt, ka Pēteris ir kāds, kurš pretendē uz apzīmējumu stiprs kristietis. Pēteris demonstrē atkarību no Jēzus. Kad Jēzus pateica, ka Viņš ir maize no debesīm, kuru mācekļiem ir jāēd, lai dzīvotu, ļoti daudzi mācekļi pārstāja Viņam sekot. Bet Pēteris bija pirmais, kurš apliecināja – Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi, un mēs ticam un esam atzinuši, ka tu esi Dieva Svētais (6:68-69). Pēteris parāda, ka pazemīgi apzinās savu vietu, kad Jēzus grib mazgāt viņa kājas – Nemūžam tu man nemazgāsi kājas! (13:8). Pēteris demonstrē uzteicamu dedzību. Viņš ir gatavs lekt kājās un iet visur, kur iet Jēzus, un pat atdot savu dzīvību par Viņu (13:37). Un tiešām Jēzus tumšākajā stundā Pēteris demonstē apbrīnojamu drosmi, ar zobenu nocērtot augstā priestera kalpam ausi (18:10).

Esi stiprs kristietis – esi kā Pēteris!

Nav grūti iedomāties kādus kristīgās vadības kursus vai apmācības programmu, kurā Pēteris tiek nolikts par piemēru pazemīgam, dedzīgam, drosmīgam, pašaizliedzīgam un no Jēzus dzīvības vārdiem atkarīgam sekotājam. Vienlaikus es gribētu, lai šāda vadītāju apmācības programma neaprobežotos ar šādu piepaceltu skatījumu uz Pēteri, jo Jāņa evaņģēlijs vēlas pasniegt mums kādu vērtīgāku mācībstundu par kristieti un kristīgu vadītāju. 

Pēteris visa cita starpā bija palaidis garām vienu svarīgu patiesību. Pēdējā ar mācekļiem kopīgajā vakarā Jēzus kādā brīdī viņiem atklāja – ES ESMU vīnakoks, jūs esat zari. Kas manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs neko nespējat darīt (15:5). Saprotamu iemeslu dēļ ne Pēteris, ne arī citi mācekļi to vēl nespēja saprast. Un tāpēc mums ir tik ļoti svarīgi saskatīt Pētera kā paraugmācekļa apslēptās vājības. 

Un tādēļ, kurš iedomājas, ka viņš stāv, lai raugās, ka nekrīt. (1. Kor. 10:12)

Šo Pētera šķautni mēs ieraugām Jāņa evaņģēija 18. nodaļā. Pēteris gļēvulīgi aizliedz savu Kungu uzreiz pēc tam, kad ir klausījies Jēzus brīdinājuma vārdos, baudījis Svēto Vakarēdienu un piedzīvojis, kā viņu Augstais Priesteris raida dedzīgu lūgšanu par viņiem savam Tēvam. Pētera paklupšana ir liela mācībstunda visai Kristus draudzei kopīgi un katram māceklim atsevišķi. Ko mēs varam mācīties no Pētera kļūdām?

Mācība no Pētera pieredzes

Pirmkārt, Pētera kritiens norāda mums uz pašpārliecinātības un lepnības bīstamību. Viņš iedomājās, ka spēs atdot savu dzīvību pirms viņa Kungs būs atdevis par viņu savējo. Otrkārt, Pētera kritiens norāda mums uz slinkuma bīstamību. Tiesa, epizode ar guļošajiem mācekļiem Ģetzemanes dārzā neparādās Jāņa evaņģēlijā, bet mēs zinām, ka arī Pēteris kādā brīdī palika kūtrs. Treškārt, Pētra klupiens norāda mums uz sāpīgo ietekmi, kuru uz cilvēku atstāj bailes no tā, ko cilvēki par tevi domā. Pēteris salūza vienkāršas kalpones izaicinājuma priekšā (18:26-27).

Mums ir vajadzīgs vispusīgs skatījums uz to, kāds ir stiprs kristietis. Stipru kristieti noteikti raksturo viss tas pozitīvais, ko mēs ieraugām Pēterī. Bet vienlaikus īstu kristieti un mācekli raksturo arī pārsteidzošs cilvēcisks vājums. Pētera sāpīgā paklupšana nudien ir brīdinājums arī mums. Būtu labi, ja mēs ņemtu to pie sirds, lai nepakluptu. Tanī pat laikā Pētera pieredze palīdz mums godīgi izvērtēt to, kādi mācekļi esam mēs paši – bieži tik nepastāvīgi, kūtri, pašpārliecināti un pašpietiekami. 

Vienīgi saskaroties ar šo savu cilvēcisko vājumu un grēcīgumu mēs no jauna spēsim saklausīt Jēzus vārdus – “bez manis jūs neko nespējat darīt“. Cik labi, ka auglīga māceklība un kalpošana Kristus evaņģēlijam nav atkarīga no tā, cik stiprs kristietis es esmu, bet gan no tā, cik stiprs un žēlsirdīgs Glābējs ir Jēzus. Arī mums tāpēc ir jādzird šie Jēzus vārdi: Ne jūs izraudzījāt mani, bet es jūs izraudzīju un liku, ka jūs ejat un augļus nesat un ka jūsu augļi paliek (15:16).