Atvadu vakars

Kā tu pavadītu vakaru ar draugiem, kurus tu visticamāk nekad vairs neredzēsi? Es ticu, ka tas būtu viens varen jautrs un sirsnīgs pasākums, kurā būtu labi ēdieni, kurā jūs dalītos atmiņu stāstos, spēlētu spēles un vienkārši pavadītu laiku saturīgās sarunās. Varbūt es kļūdos, bet man šķiet viena lieta, ko jūs visticamāk nedarītu, jūs nemazgātu viens otram kājas. 

Kā man tas vispār varēja ienākt prātā? Gluži vienkārši – tieši to Jēzus darīja Jāņa evaņģēlija 13. nodaļā saviem mācekļiem pēdējā vakarā pirms savas došanās prom. Turklāt tiem no mums, kas sekojam Jēzum, viņš to ir atstājis par priekšzīmi sakot: „Ja nu es, Kungs un Skolotājs, esmu jums mazgājis kājas, tad pienākas, ka arī jūs cits citam kājas mazgājat. Jo es jums esmu devis priekšzīmi, lai jūs darāt, kā es esmu darījis.

Vietā ir jautājums – ja jau šis ir Jēzus pēdējais vakars kopā ar mācekļiem, kurā Viņš grib pateikt un parādīt viņiem pašu svarīgāko, tad kāpēc mēs ceturtdienā nesanākam kopā un nemazgājam viens otram kājas? 

Ko Jēzus ir grib pateikt ar kāju mazgāšanu?

Atskaitot to, ka Zoom video koferencē to būtu izdarīt ļoti grūti (lai neteiktu neiespējami), mēs taču negribam būt nepaklausīgi Jēzus priekšzīmei. Šajā, tā saucamajā, Zaļajā ceturtdienā, vēlos kopā ar jums īsi atkārtot, ko tieši Jēzus vēlējās pateikt mācekļiem, kad Viņš mazgāja viņiem kājas? Kāpēc ir svarīgi saprast, ko tieši Jēzus ir gribējis pateikt ar mācekļu kāju mazgāšanu? Tāpēc, lai mēs neiedomātos trivializēt Jēzus padarīto, bet iegūtu dziļāku izpratni par to, kā tas skar mūs. Tikai tā mēs spēsim patiesi novērtēt Lielās piektdienas notikumu – Jēzus krusta nāvi.

Virspirms, mums ir jāierauga, ka mācekļu kāju mazgāšana atklāj to, ko Jēzus ir izdarījis mūsu labā. To Jēzus atklāj sarunā ar Sīmani Pēteri (13:6-9). Pēteris ir kā tāda pulksteņa pendele. Viņš svārstās no vienas galējības otrā. No sākuma viņš (saprotamu iemeslu dēļ) negrib ļaut Jēzum mazgāt sev kājas. Iemesls Pētera reakcijai ir tāds, ka šo darbu tā laika kultūrā neveica pat jūdu vergs, bet gan pagānu vergs. Šajā brīdī to grasījās darīt viņu Skolotājs un Kungs. Bet nākamajā brīdī, kad Jēzum izdevās pārliecināt Pēteri par šī darba nepieciešamību, Pēteris nosvērās otrā galējībā, un gribēja, lai Jēzus viņu novanno. 

Ko Jēzus tādu pateica Pēterim, kas tā mainīja viņa domas? Jēzus pateica vienu teikumu – Ja es nemazgāšu [kājas], tad tev pie manis nav daļas. Vairākas lietas 13. nodaļas sākumā norāda uz to, ka mācekļu kāju mazgāšana ir metafora grēkus nomazgājošajai Jēzus nāvei pie krusta. Jēzus izvēlētais laiks bija Pashā (13:1) – svētki, kuru centrā ir bezvainīga jēra upura nāve kā izpirkums par Israēla ļaudīm, izejot no Ēģiptes verdzības (2. Mozus 12). Jēzus stunda bija pienākusi (13:1). Stunda Jāņa evaņģēlijā vienmēr norādīja uz gaidāmo Jēzus nāvi. 

Jēzus Sīmanim Pēterim 8. pantā gluži vienkārši pasaka to, ka viņam ir jāizlej savas asinis Pētera vietā, lai Pētera grēki varētu tikt nomazgāti. Ja Pēteris to sapratīs, tad viņš arī turpmāk zinās, ko pasākt ar saviem grēkiem. Viņš tos droši varēs nest Kristus priekšā. 

Jēzus krusts ir vieta, kur tiek izpirkti mūsu grēki; tā ir vieta, kur tiek izsūdzēti mūsu grēki. Pirmo izdara neviens cits kā Kristus. Otro esam aicināti turpināt darīt mēs
  

Risinājums gēkam

Vai redzat, cik centrāla patiesība šeit tiek atklāta attiecībā uz kristieša dzīvi? Mūsu sāpīgajām attiecībām ar grēku tiek dots risinājums. Jēzus krusts ir vieta, kur tiek izpirkti mūsu grēki; tā ir vieta, kur tiek izsūdzēti mūsu grēki. Pirmo izdara neviens cits kā Kristus. Otro esam aicināti turpināt darīt mēs – tam, kas ir jau mazgāts, nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viss ir tīrs. Un jūs esat tīri, bet ne visi (13:10).

Jēzus pašaizliedzīgā krusta nāve ir Jēzus mīlestības uz mācekļiem augstākais apliecinājums.

  

Vienīgi tad, kad mācekļi sapratīs, ko kāju mazgāšana atklāj par to, ko Jēzus ir izdarījis viņu labā, viņi spēs saprast, kas viņiem ir jādara. Šajā ziņā Jēzus jautājums 12. pantā šķiet pat mazliet netaisnīgs – Vai jūs saprotat, ko es jums esmu darījis? Jēzus taču jau iepriekš 7. pantā Pēterim pateica, ka viņš to sapratīs vēlāk (lasi: pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās). Tomēr evaņģēlists Jānis neatstāj mūs neziņā. Jēzus pašaizliedzīgā krusta nāve ir Jēzus mīlestības uz mācekļiem augstākais apliecinājums (13:1). Un uz šādu pašaizliedzīgu mīlestību Jēzus tagad aicina arī savus mācekļus (13:34).

Lai Jēzus palīdz mums pildīt šo bausli daudzos un dažādos radošos veidos, svinot Jēzus uzvaru pār grēku un nāvi! Galu galā tā būs arī patiesa liecība visiem cilvēkiem (13:35).


Foto: Anne Nygård no Unsplash.

 

Categories: Dienas mannaTags: , , , , , , , , ,