No Dieva dzimušie

Ja mēs esam ienākuši šajā pasaulē, tad ir noteikti rakstura lielumi, kas mums visiem piemīt. Mēs visi esam ieradušies šajā dzīvē caur saviem vecākiem. Mēs neizvēlējāmies piedzimt, bet tas bija mūsu vecāku lēmums.

Līdzīgi uz sevi arī var raudzīties tie, kuri tic Kristum. Piederība Jēzus sekotāju pulkam ir Dieva brīnumainais darbs. Viņš ir licis mums, tas ir Kristus mācekļiem, piedzimt par Saviem bērniem. Tas ir noticis caur ticību Kristus vārdam, taču tas nemaina lietas būtību. Kļūšana par Jēzus mācekli ir Dieva pārdabiskais darbs. Tas nav cilvēka nopelns, bet gan par slavu Dieva darbīgajai žēlastībai. Jāņa evaņģēlija prologā ir rakstīts sekojošais: “Tiem, kuri Viņu uzņēma, kas ticēja Viņa vārdā, Viņš ļāva kļūt par Dieva bērniem. Kas nav no asinīm, nedz no miesas iegribas, nedz pēc cilvēka iegribas, bet ir dzimuši no Dieva.” (Jāņa 1:12-13)

Gluži kā neviens nevar piedzimt pats saviem spēkiem, tāpat arī ticība un piederība Dieva bērnu saimei nenāk no cilvēka.

  

Gluži kā neviens nevar piedzimt pats saviem spēkiem, tāpat arī ticība un piederība Dieva bērnu saimei nenāk no cilvēka. Iniciatīva pieder Dievam. Evaņģēlija autors uzsver šo domu ļoti pamatīgi. Dieva bērni nav dzimuši no asinīm, no miesas, nedz cilvēka gribas. Autors lieto šos vārdus, lai skaidri visiem komunicētu, ka iekļūšana Dieva ģimenē nav atkarīga primāri no cilvēka pūlēm, sasniegumiem. Dieva saimei nekļūst piederīgs tāpēc, ka piedzimst noteiktā ģimenē, tautā vai kopienā. Gluži kā Dievs pasaules sākumā radīja cilvēku, tāpat caur Kristu Viņš pārrada Savus ienaidniekus piederībai Viņa saimei.

No Dieva ienaidnieka cilvēks tiek mainīts par Dieva mīļoto bērnu.

  

Kāds varētu jautāt: “Kāpēc gan šāda piedzimšana no jauna ir vajadzīga? Varbūt, ka patiek ar to, ka esam cilvēki un nevajag kaut kādus īpašus garīgus papildinājums?” Īsumā jāatbild tā, ka piedzimšana Dieva ģimenē ir kļūšana par patiešām dzīvu cilvēku. Mēs visi šajā pasaulē ienākam garīgi miruši. Mēs esam atsvešināti no Dieva un esam naidā ar Viņu. Mēs nevaram domāt par Dievu kā par Tēvu un kā tādu, kuram uz mums labs prāts. Tāds, lūk, ir cilvēka dabiskais stāvoklis bez Jēzus. Piedzimšana no Dieva maina šo stāvokli. No Dieva ienaidnieka cilvēks tiek mainīts par Dieva mīļoto bērnu. Lūk, tieši tik liels brīnums ir kristīgā dzīve! Dievs to iniciē, stiprina un noved līdz galam.

Reizēm kristieši apgalvo, ka viņu atgriešanās stāsts nav nekas dramatisks. Dievs viņus nav izvilcis no dzīves, kas bija pilna ar atkarībām un sāpēm. Taču šāds skatījums ir ļoti maldīgs, jo tas noniecina Dieva darbu. Būt par kristieti ir viens no lielākajiem brīnumiem pasaulē. Ja kāds sauc Kristu par Kungu, tad tas notiek tikai tāpēc, ka Dieva Gars šim cilvēkam ir devis jaunu dzīvību.

  

Kad mēs šādi raugāmies uz ticības dzīvi, tad mūs nepārsteidz tas, kāpēc Jaunā Derība ir pilna ar pamudinājumiem pateikties Dievam. Katru dienu, ko mēs iesākam kā Jēzus mācekļi mums būs pateikties vismaz par šīm divām lietām. Šo pateicības lūgšanu varētu izteikt šādi: “Paldies, Tev Kungs Dievs, ka Tu esi mani radījis un šodien liec manai sirdij pukstēt. Paldies, Tev Kungs Dievs, ka Tu man esi ļāvis piedzimt par Tavu bērnu caur ticību Kristum. Tu ļoti mīli Savu saimi un kādu dienu dzīvosi ar to mūžīgi Savās Debesu Mājās.” Lai Dievs mums palīdz šādi domāt par Viņa darbu un Viņa ģimeni!


Foto: Christian Bowen no Unsplash.

Categories: Dienas mannaTags: , , , , , , , , , , , , , , , , ,