Neizmērojamā labestība

Būt par kristieti nozīmē atzīt to, ka Dievs ir un, ka Viņš tik tiešām eksistē. Bet būt par kristieti patiesībā nozīmē atzīt kaut ko vēl vairāk. Tas sevī ietver pārliecību par to, ka Dievs ne vien pastāv, bet ir ļoti labs un sirsnīgs Savā būtībā. Kāds gan šajā brīdī varētu jautāt: “Kā jūs zināt to, ka Dievs tik tiešām ir labs?” Šis ir ļoti nopietns jautājums. Šis jautājums ir nodarbinājis daudzu prātus un sirdis. Runa nav tikai par neticīgiem cilvēkiem, bet arī par tiem, kuri piesauc Kristus vārdu.

Dieva labestība, Viņa sirsnīgā, nepelnītā mīlestība ir nākusi šajā pasaulē caur Jēzu, Viņa Dēlu.

  

Ieklausīsimies tajā, ko par šo jautājumu mums māca Jāņa evaņģēlijs. Der atzīmēt to, ka minētās grāmatas autors nerakstīja savu pārdomu vai iedomu vadīts. Evaņģēlists Jānis pats bija personīgi sastapies ar Dievu, kurš bija kļuvis par cilvēku Jēzus Kristus personā. Lūk, ko Jāņa evaņģēlija autors mums atklāj par Dieva labestību.“Mēs visi esam guvuši no Viņa pilnības žēlastību un vēl žēlastību. Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi caur Jēzu Kristu.” (Jāņa 1:16-17) Jāņa doma ir pavisam skaidra. Dieva labestība, Viņa sirsnīgā, nepelnītā mīlestība ir nākusi šajā pasaulē caur Jēzu, Viņa Dēlu.

Jau Vecajā Derībā caur Mozum doto likumu atklājās Dieva labestība. Kad Dievs slēdza un atjaunoja derību ar Izraēla tautu, tad Viņš atklāja Savu žēlastības pilno raksturu (skat. 2. Mozus 34:6-8). Citiem vārdiem sakot, jau caur bauslību Kunga sirsnīgā labestība tika pausta. Taču Jēzum ienākot šajā pasaulē šī labestība izpaužas vēl pilnīgāk, vēl pamatīgāk. Par ko gan ir runa? Runa ir par to glābšanas un dzīvības došanas darbu, ko Jēzus īstenoja un īsteno šajā pasaulē. Cilvēki ir garīgi miruši pēc savas dabas, nolemti Dieva dusmām un galīgai nāvei. Dieva Dēls nāca šajā pasaulē, lai šie Dieva ienaidnieki tiktu pārvērsti par Dieva bērniem. Ikviens, kurš ir sapratis šo patiesību, spēs arī saprast, kāpēc Jāņa evaņģēlijs saista Jēzus ienākšanu pasaulē ar Dieva labestības saņemšanu.

Ja mūsu izpratne par Dieva labestību ir saistīta, galvenokārt, ar šo pasauli, tad mēs smagi vilsimies.

  

Kādā veidā tad kristieši zina to, ka Dievs ir labs? Viņu atziņa nav pamatota apstākļos, sajūtās, garīgos piedzīvojumos. Ja mūsu izpratne par Dieva labestību ir saistīta, galvenokārt, ar šo pasauli, tad mēs smagi vilsimies. Vai nu mēs atmetīsim ticību Jēzum, vai arī turpināsim dzīvot tajā cinismā un noliegumā, kurā tik daudzi atrodas. Dieva žēlastība un labestība ir ienākusi un tapusi pieejama caur Jēzu Kristu. Jā, tieši caur Jēzu Kristu nevis caur kādu citu pravieti, dievību vai garīgo skolotāju. Un pamaniet to, ka Jānis runā par šīs žēlastības saņemšanu. (Jāņa 1:16) Jēzus neatnesa Dieva žēlastību vien tāpēc, lai cilvēki par to brīnītos. Jēzus to atnesa, lai cilvēki to saņemtu, gūtu no tās. Ko gan tas nozīmē? Tas primāri nozīmē atzīt to patiesību, ko Jēzus ir mācījis. Kad tas notiek, tad cilvēka dzīve mainās radikāli. Radītājs kļūst par draugu, citi ticīgie par brāļiem, māsām un tiek iemantota Dieva mūžīgā Valstība. Visas šīs svētības ir nepelnīta dāvana.

Vienīgais, ko mēs pelnām savā dabiskajā stāvoklī ir sods. Bet Jēzus Kristus personā mums top redzama Dieva sirsnīgā labestība.
  

Paliksim pie šīs patiesības un nemeklēsim Dieva žēlastību kaut kur citur!


Foto: Josue Escoto no Unsplash.

Categories: Dienas mannaTags: , , , , , , , , , , , , , , , ,