Ir Jēzus Dievs vai arī nav?

Jēzus identitātes jautājums

Jēzus Kristus ir viena no ietekmīgākajām personām pasaules vēsturē. Jēzus ir ietekmējis sabiedrības dzīvi daudzos un dažādos veidos. Kristus tēls ir iespaidojis Rietumu sabiedrības morāli, mākslu, darba ētiku, politiku u.c. dzīves jomas. Tomēr cilvēku domas dalās par Jēzus identitāti. Kādi Viņu sauc par gudro, kādi saskata Jēzū piemēru tam, kā bez vardarbības pretoties ļaunumam. Musulmaņi sauc Jēzu par pravieti. Un kristieši savukārt apgalvo, ka Jēzus ir Dieva Dēls, respektīvi Dievs, kurš ir atnesis pasaulei unikālu vēsti no Dieva. Kuram gan ir taisnība? Un vai vispār šajā gadījumā viena pareizā atbilde ir iespējama? Varbūt, ka katrs uz Jēzu var paraudzīties no sava skatu punkta?

Jēzus un 1.gs. sabiedrība

Interesanti ir tas, ka Jēzus piedzīvoja neviennozīmīgu attieksmi arī Savas dzīves laikā. Jau toreiz jūdu sabiedrības ietvaros notika šķelšanās par to, kas ir Jēzus identitāte. Kādi uzskatīja, ka Viņš ir īpašs Dieva sūtnis. Citi sauca Viņu par pravieti. Īpašie naidīgi noskaņotie zākāja Jēzu, teikdami, ka Viņā ir dēmons un, ka Viņš ir jucis. Atradās arī tādi, kuri ieraudzīja Jēzus personā Kristu, proti, Dieva īpašo Glābēju, Valdnieku. Kuriem no minētajiem grupējumiem bija taisnība? Varbūt, ka zināmā veidā viņiem visiem?

Jēzus identitāte un tās iespaids

Jautājums par Jēzus personas izpratni ir būtisks. Ja sakām, ka Jēzus ir gudrais, tad varam pret Viņu izturēties kā padoma devēju. Ja uzskatām, ka Jēzus ir labs piemērs vien, tad mēs varam no Viņa iedvesmoties. Taču, ja apgalvojam, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tad mums ir jāpakļaujas Viņam pilnībā.

Pēc kādiem kritērijiem mēs varam patiesi saprast to, kas Jēzus ir? Uz šo jautājumu ir iespējams atbildēt dažādi. Mums būtu jāpalūkojas uz to, ko Jēzus pats ir teicis par Sevi. Varam domāt par to, ko Bībele kopumā vēsta par Jēzu. Tad ir noderīgi iedziļināties Baznīcas vēsturiskajā liecībā, lai saprastu Viņa identitāti. Bet ir kāds vienkāršāks veids pēc kura cilvēks var sākt noprast to, kas ir Jēzus.

Dieva griba un Jēzus dievišķums

Kad jūdu pūļa vidū izcēlās strīds par Jēzus izcelšanos, tad, lūk, ko Viņš ļaudīm atbildēja. “Ja kāds grib darīt Viņa (proti, Dieva) gribu, tas pazīs šo mācību – vai nu tā ir no Dieva, vai es runāju no Sevis paša” (Jāņa 7:17). Ir viens veids, kā saprast to, vai Jēzus mācība ir dievišķa, proti, ir jādomā par cilvēka attieksmi pret Dieva gribu. Dotos vārdus Kungs izteica jūdiem un tie ietvēra sevī konkrētu patiesību. Dievs Saviem ļaudīm bija atklājis Savu gribu baušļos, Vecās Derības rakstos. Ja Izraēls ilgotos piepildīt Dieva atklāto gribu, tad viņi noteikti saprastu, ka Jēzus mācība ir no Dieva. Ja Izraēla ļaudis gribētu pakļauties Dievam, tad viņi arī atpazītu Jēzū Dēlu, kurš ir nācis no Dieva.

Jēzus dievišķums un sava ceļa gājēji

Tie, kuri vēlas pakļauties Dievam, spēs ieraudzīt Jēzus dievišķumu

  
Nupat aplūkoto principu mēs varam attiecināt uz visiem cilvēkiem. Arī mūsdienās vien tie, kuri vēlas pakļauties Dievam, spēs ieraudzīt Jēzus dievišķumu. Mēs visi piedzimstam ar tieksmi būt paši par savas dzīves noteicējiem. Pats formulējums jau visu nodod. Mēs lietojam tādus jēdzienus kā “sava dzīve”. Taču tas ir maldīgi. Dzīve nepieder mums, bet gan Radītājam, kurš mums to ir devis kā dāvanu. Taču cilvēku problēma ir tāda, ka mēs gribam dzīvot pa savam, pēc saviem ieskatiem un domām. Par to liecina mūsdienu populārie uzskati par dzimumu un seksualitāti. Tieši intīmās un seksuālās dzīves joma visskaidrāk parāda cilvēces dumpi pret Radītāju un Viņa gribu. Tāpēc nav pārsteigums, ka cilvēkiem ir grūti atpazīt Jēzū Dieva Dēlu. Mēs nevēlamies pakļauties Radītajam, tāpēc arī neatpazīstam Jēzus mācības dievišķo dabu. Šis ir vispārīgs princips, kas ir pamatā neskaitāmām sirds attieksmēm un nostājām.

Cilvēciska autonomija

Cilvēks ir atbildīgs, bet pamudinājums padoties Dieva gribai un izbeigt savu autonomiju nāk no Dieva Svētā Gara.

  
Tā sliktā ziņa ir tajā, ka cilvēks pats sevi nespēj mainīt. Ne velti Jēzus skaidri apliecināja gudrajam Nikodēmam, ka neviens nevar nonākt Dieva Valstībā kā vien piedzimstot no Dieva Gara (Jāņa 3:5). Jēzus norādīja šim gudrajam vīram, ka tikai un vienīgi pārdabiskā veidā cilvēks var sākt pakļauties Dieva gribai. Dievam ir jāuzdāvina cilvēkam jauna sirds, lai tas spētu atzīt Dieva valdīšanu pār visām lietām. Šis aspekts mūs dara pazemīgus. Tas mums māca, ka Jēzus atpazīšana galu galā ir atkarīga no Dieva nevis no cilvēka pūliņiem. Cilvēks ir atbildīgs, bet pamudinājums padoties Dieva gribai un izbeigt savu autonomiju nāk no Dieva Svētā Gara.

Autonomijas gals

Kāds slavens ateists reiz esot teicis, ka viņš netic Dievam, tāpēc, ka tas ierobežotu viņa dzīvesveidu. Cilvēks grib dzīvot pa savam un neviens, pat labākais, uzticamākais pierādījums viņu nepārliecinās par pretējo. Bet, kāda gan nelaime ir vēlēties būt savas dzīves centrā! Kas gan ir cilvēks? Vienu dienu viņš ir, bet otru vairs jau nav. Padomāsim, vai tiešām ir gudri domāt, ka Radītājam nav teikšanas par mūsu dzīvi. Visbeidzot, ieraudzīsim to, ka dotās pārdomas nes arī svētību Jēzus sekotāju dzīvē.

Kāpēc gan mums reizēm neveicās ar Jēzus iepazīšanu? Kāpēc mums mēdz būt grūti uzņemt Dieva vārda mācību, proti, kāpēc tā liekas garlaicīga un nesaprotama? Reizēm tas ir tāpēc, ka mūsu dzīvē valda nepaklausība.
  
Mēs esam izvēlējušies iet savu ceļu, nevis Dieva. Tieši tāpēc mūsu garīgā izaugsme un Jēzus iepazīšana kavējas. Lai Dievs palīdz, ka mums ir paklausīgas sirdis, kas sekmē Kristus iepazīšanu.


Foto: Jude Infantini no Unsplash. Categories: Dienas mannaTags: , , , , , , , , , , , , , , , , ,