Dieva ģimene
Viens no pārsteidzošākajiem kristīgās vēsts aspektiem ir tas, ka Dievs kļūst par cilvēku Jēzus Kristus personā. Tā nav tikai viena no daudzajām Dieva iemiesošanās formām. Tā ir Viņa pilnīgā, kulminējošā kļūšana par cilvēku. Dievs tapa cilvēks un dzīvoja pirmā gadsimta jūdu sabiedrībā (Jāņa 1:14).
Kāpēc, lai Dievs kaut ko tādu darītu? Ja mēs padomājam par Dieva un cilvēka salīdzinājumu, tad šis jautājums paliek vēl aktuālāks. Dievs ir pilnīgs, mūžīgs un absolūti gudrs. Viņam nav nepieciešamība pēc cilvēku sabiedrības. Kāpēc, lai šī pilnīgā būtne “nolaistos šeit uz zemes” un būtu kopā ar cilvēkiem, kuri tik bieži uzvedas apšaubāmi un jokaini?
Jāņa evaņģēlija ievadā tiek sniegta atbilde uz šo jautājumu. Ja palūkojamies uz Jāņa 1:1-18 kā kopumu, tad ieraugāms, ka 12-13 pants ir centrs – kulminācija ievada vēstījumam. Dotajos pantos lasām sekojošo: “Tiem, kuri Viņu uzņēma, kas ticēja Viņa vārdā, Viņš ļāva kļūt par Dieva bērniem. Kas nav no asinīm, nedz no miesas iegribas, nedz pēc cilvēka iegribas, bet ir dzimuši no Dieva.” Jāņa apgalvojumam jāpārsteidz mūs līdz sirds dziļumiem. Dievs nāca uz šo pasauli Jēzus personā, lai dibinātu īpašu, garīgu ģimeni. Ja Viņš to nebūtu izdarījis, tad šajā pasaulē nebūtu Dieva bērnu saimes. Priekšnosacījums tam, lai tiktu izveidota Dieva ģimene ir tas, ka Dieva Dēls ienāk šajā pasaulē. Dieva Dēls sludināja, darīja īpašas zīmes, lai dotu cilvēkiem iespēju sastapties ar mūžīgās dzīvības vēsti. Caur šīs vēsts uzņemšanu notiek pievienošanās Dieva saimei.
Nupat apskatītā patiesība atklāj mums to, kāds ir dzīvais Dievs jeb kāda ir Viņa patiesā seja. Dievs nav atkarīgs no cilvēkiem, un tomēr Viņš vēlas ģimeniskas attiecības ar cilvēku, ko veidojis. Dievs vēlas būt par Tēvu tiem, kuri uzņem Viņa Dēla Jēzus mācību. Dievs ir attiecību Dievs. Jā, Viņš ir varens, neaptverams, Viņa priekšā lieksies visi. Cilvēks Dieva priekšā ir niecība. Un tomēr kristīgā vēsts atklāj kādu pārsteigumu. Caur Savu Dēlu Varenais, Visspēcīgais veido ģimeni no ļaudīm, ko pats ir veidojis. Būt par kristieti nenozīmē būt par reliģisku vergu, kurš izpilda neskaitāmus reliģisku rituālus noteiktas dievības apmierināšanai. Nē,
Ticīgiem cilvēkiem kādreiz rodas grūtības kopt attiecības ar Dievu, proti, pastāvēt lūgšanās, Vārda pārdomās un kalpošanā draudzei. Jā, attiecības ar Dievu ir grūts, pacietību prasošs darbs. Bet, lai mūs motivē tas, ka šo attiecību sākuma punkts ir pats Dievs. Dievs nāca uz šo kritušo pasauli Sava Dēla personā, lai pulcētu ģimeni. Mūsu attiecības ar Dievu izriet no paša Dieva iniciatīvas dot mums tās. Tas ir brīnums, tā ir svētība. Pateiksimies par to, priecāsimies, nebeigsim pasaulei vēstīt šo Dieva mīlestības vēsti.
Categories: Dienas manna