Ticības nozīme

31.03.2020 Miroslavs Tumanovskis

Dievs ir radījis visus cilvēkus, bet tas nepadara Viņu par Tēvu visiem cilvēkiem.

Vai taisnība ir tiem, kuri apgalvo to, ka visi cilvēki ir Dieva bērni? Mēdz teikt, ka mūs visus vieno cilvēcība un tas, ka Radītājs mūs ir ielicis šajā pasaulē. Šis apgalvojums izklausās jauki un pat nedaudz sentimentāli, bet diemžēl nav patiess. Jā, Dievs ir visus radījis, bet tas nepadara Viņu par Tēvu visiem cilvēkiem. Būt par Dieva bērnu ir svētība, kas paredzēta vien tiem, kuri tic Jēzum Kristum un Viņa vārdam. Ārpus ticības Kristum nav iespējams piederēt Dieva bērnu kopai. Lietas būtībā ir tieši tik radikāla un ekskluzīva. Gluži kā mūsu piederība noteiktai ģimenei sakņojas konkrētos nosacījumos, tāpat ir arī ar Dieva ģimeni.

Ticēt Jēzus vārdā un uzņemt Viņu nozīmē pieņemt, atzīt Jēzus mācības kopumu kā tas ir atklāts Bībelē.

Jāņa evaņģēlija ievadā par šo tematu ir teikts sekojošais. “Tiem, kuri Viņu uzņēma, kas ticēja Viņa vārdā, Viņš ļāva kļūt par Dieva bērniem. Kas nav no asinīm, nedz no miesas iegribas, nedz pēc cilvēka iegribas, bet ir dzimuši no Dieva.” (Jāņa 1:12-13) Kāds tad ir nosacījums kļūšanai par Dieva bērnu? Dotajos pantos ir atrodami vairāki, bet lūk viens, kas saistās ar cilvēka attieksmi. Vien tie, kuri ticēja Jēzus vārdā, kuri uzņēma Jēzu, saņēma privilēģiju būt par Dieva bērniem. Ticēt Jēzus vārdā un uzņemt Viņu nozīmē pieņemt, atzīt Jēzus mācības kopumu kā tas ir atklāts Bībelē. Dieva ģimenē cilvēki nenonāk paši no sevis. Ticības solis ir izšķirošs.

Jāņa evaņģēlijs mums rāda to, ka šī ticība ir augošs lielums.

Bet, ko gan nozīmē ticēt Jēzum? Vai pietiek ar to, ka tu saki, ka esi kristietis? Vai pietiek, ka tu tici tam, ka Jēzus tik tiešām eksistēja un darīja dažādas pārsteidzošas lietas? Vai arī ticēt nozīmē paļauties uz kaut ko nezināmu, neskaidru, neloģisku? Kā jau tas tika iezīmēts, tad ticēt nozīmē paļauties uz Jēzus mācību. Un Jāņa evaņģēlijs mums rāda to, ka šī ticība ir augošs lielums. Mācekļiem ir jāaug Kristus atziņā un jābūt gataviem, ka zināmi patiesības aspekti viņus pārsteigs, šokēs, izaicinās un “iztrieks no komfortablā ticības krēsla.” Ticība ir dinamiska parādība. Ticība Jēzum nav tikai sākuma punkts attiecībām ar Dievu. Ticības soļi ir jāsper katru dienu. Padomājiet par Jēzus mācekļiem jau pieminētajā Jāņa evaņģēlijā. Jāņa 1:50 Jēzus apgalvo, ka Natanaēls ir kļuvis ticīgs. Taču Jāņa 2:11 autors norāda uz to, ka mācekļi atkārtoti tic Jēzum. Autors mums šādi māca, ka ticība ir progresējošs lielums. Tā ir kā nirējs, kas ienirst aizvien dziļāk Dieva patiesības okeāna dziļumos.

Šī augošā ticība savā būtībā ir paļaušanās uz Jēzu un Viņa pieņemšana. Jānis šeit neapraksta tādu intelektuālu atziņu vien. Runa ir par patiesu, fundamentālu pārliecību par Jēzu kā Dieva Dēlu. Ir daudzas lietas, kuras mēs zinām un reģistrējam mūsu prātos. Piemēram, mēs ik dienas lasot ziņas uzzinām dažādus faktus par notiekošo valstī un pasaulē. Taču mēs doto informāciju nesauktu par ticību. Tā nav mūsu pārliecības pamatā.

Ticība ir pārliecība, kas balsta cilvēka dzīvi. Lūk, būt par Dieva bērnu ir būt par kādu, kura dzīves pārliecības pamatā ir Kristus mācība, Viņa patiesība. Dieva bērnu raksturo tas, ka, paņemot visu prom no viņa vai viņas, pāri paliek ticība Kristum.

Tas ir centrs, tas ir pamats. Lai pats Kungs palīdz mums šādu ticību kopt un tādā palikt!

Foto: Max Böhme no Unsplash.

Categories: Dienas mannaTags: Dienas Manna, Dienišķā manna, Dieva ģimene, Ikdienas manna, Jāņa, Jāņa 1, Jāņa 1:12-13, Jāņa evaņģēlijs, Jāņa evaņģēlijs 1, Jāņa evaņģēlijs 1:12-13, Jaunā Derība, Jņ., Jņ. 1, Jņ. 1:12-13, Ticība, Ticības nozīme