Viss Dieva godam

Vai jūs esat kādreiz domājuši par to, kāpēc Dievs dara to, ko Viņš dara? Kristieši Dievu sauc un pielūdz kā Radītāju, Glābēju, Kungu un Valdnieku. Bet, kāpēc Dieva radīja pasauli? Kāpēc Viņš apžēlojās pār cilvēkiem, kas Viņam bija uzgriezuši muguru? Kāpēc Dievs turpina valdīt pār pasauli un par to rūpēties? Kāpēc Dievs dara to, ko Viņš dara?
Īsā atbilde: Savam godam – lai pagodinātu sevi.

Ja kāds no mums atzītos, ka mēs kaut ko darām savam godam – lai pagodinātu sevi, mēs to uztvertu ar dalītām jūtām. Tas izklausās kaut kā savtīgi, egoistiski. Sabiedrībā mēs varam redzēt daudzus piemērus, kur aiz cilvēku rīcības atrodas vēlme gozēties slavas saulītē – vēlme, nonākt cilvēku sarunās, žurnālos un vēstures lappusēs. Šāda savm godam vērsta rīcība bieži vien ir neglīta. Taču no otras puses mēs varam darīt lietas savas ģimenes (pilsētas un valsts) godam, un tad tas ieņem citu nokrāsu. Rīcība, kas ir vērsta uz citu labumu, parasti tiek uzlūkota kā kaut kas labs un slavējams. Mēs to saucam par godājamu rīcību.

Dievs visu dara tikai un vienīgi sava goda dēļ.

  

Kā ir ar Dievu? Dievs visu dara tikai un vienīgi savam godam. It viss, ko Dievs dara, tiek darīts, lai Viņa vārds tiktu pagodināts. Lai Viņa vārds būtu uz cilvēku lūpām, lai Viņa vārds tiktu pieminēts grāmatās un dziesmās. Dievam rūp Viņa slava un gods. Bet mums ir jāsaprot, ka Dieva sevis pagodināšana ir vislielākais labums mums visiem. Šī patiesība nekur neizpaužas tik skaidri, kā krusta notikumā.

Krusts kalpo Dieva godam

Kad līdz krustā sišanai bija atlikušas skaitītas stundas, Jēzus pacēla acis uz debesīm un sacīja: “Tēvs, tā stunda ir pienākusi, pagodini savu Dēlu, lai Dēls pagodinātu tevi, lai, tāpat kā tu viņam devi varu pār visu miesu, viņš katram, ko tu viņam esi devis, dotu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 17:1-2)

Jēzus lūdz Dievu. Viņa nāves stunda ir pienākusi. Bet tā nav nejauša, neplānota, vai cilvēciski traģiska stunda. Drīzāk tā ir sen (kopš mūžības) rūpīgi izplānota stunda. Ik sīkums ir paredzēts, noteikts un pierakstīts. Jēzus ļoti mērķtiecīgi dodas pretī savai krusta nāvei. Kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus krusta nāve kalpos Dieva godam.

Krusts pagodina Dievu! Krusts Dievu atklāj kā taisnīgu Tiesnesi, žēlastības pilnu Glābēju, Uzvarētāju pār ļaunumu, grēku un nāvi.
  

Lasot Jāņa evaņģēliju, mēs redzētu, ka Kristus krusts pagodina Dievu vairākos svarīgos veidos. Pie krusta tiek demonstrēta Dieva taisnība – Dievs neignorē grēku un nepiever acis uz ļaunumu un netaisnību. Vainīgajam ir jāsaņem sods. Protams, Jēzus bija pilnīgi nevainīgs. Taču Viņš uzņēmās visu mūsu vainu – Viņš mira, lai mums nebūtu jāmirst. Tādējādi krusts mums atklāj neizmērojamo Dieva labestību un žēlastību. Krusts ir skaidri redzama Dieva uzvara pār Sātanu un Viņa ļaunuma kārtību. (Ja vēlaties vairāk saprast krusta nozīmi un veikumu, iesaku izlasīt latviski tulkoto Džona Stota grāmatu “Kristus krusts”.)

Krusts pagodina Dievu! Krusts Dievu atklāj kā taisnīgu Tiesnesi, žēlastības pilnu Glābēju, Uzvarētāju pār ļaunumu, grēku un nāvi. Skatieties uz Dievu! Viņš, Viņš un tikai Viņš!

Dieva gods ir mūsu glābšana

Bet, vai jūs pamanījāt, ka, Dievam sevi pagodinot, mēs saņemam glābšanu? “…lai Dēls pagodinātu tevi, lai, tāpat kā tu viņam devi varu pār visu miesu, viņš katram, ko tu viņam esi devis, dotu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 17:2)

Dievam sevi pagodinot, mēs iegūstam mieru ar Dievu. Mēs saņemam Dieva žēlastību, labestību un mīlestību. Mēs saņemam mūžīgo dzīvību
  

Lai gan visas vēstures un krusta notikuma centrā ir Dievs, kurš sevi pagodina, mēs – cilvēki esam šī Dieva sevis pagodināšanas darba vislielākie ieguvēji. Krusta dāvātā attaisnošana un glābšana primāri norāda uz Dieva vareno godu – nepazaudēsim šo patiesību. Bet, Dievam sevi pagodinot, mēs iegūstam mieru ar Dievu. Mēs saņemam Dieva žēlastību, labestību un mīlestību. Mēs saņemam mūžīgo dzīvību.  

Šī brīnišķīgā patiesība mūs mudina uz vairākām lietām:

  • Meditēsim un apcerēsim Dieva godu, ko izceļ krusts. Mēs esam tik pieraduši domāt par krustu kā par savu glābšanas brīdi. Tas nav nepareizi. Bet krusts savā būtībā ir varens Dieva sevis pagodināšanas brīdis.
  • Slavēsim Dievu! Viņš ir pelnījis visu mūsu pateicību, Viņš ir pelnījis to, ka zemojamies Viņa priekšā. Lai mūsu pateicība mūsu sirdīm māca pazemību un prieku Dieva priekšā.
  • Lūgsim, lai Dievs turpina demonstrēt savu godu, arvien demonstrējot savu varenību un žēlastību, glābjot grēciniekus un uzturot šo pasauli.

It viss, ko Dievs dara, notiek Viņa goda dēļ. Un tas ir ļoti, ļoti labi.


Foto: Joan Greenman no Pixabay.