Skats spogulī

Skats uz sevi no malas
Skats spogulī ir kas pavisam ikdienišķs. Kādiem cilvēkiem patīk pētīt sevi spogulī. Viņi ir apmierināti ar sevi un viņu pašvērtējums ir pietiekami augsts. Kā, lai neskatās uz sevi, ja tu esi tik skaists, apburošs un foršs cilvēks?! Tad ir pretējais grupējums, proti, cilvēki, kuriem nepatīk sevi redzēt spogulī. Viņus neapmierina izskats, dažādi trūkumi un šī skatīšanās piepilda viņu prātus ar negatīvām emocijām. Tad, protams, ir “zelta vidusceļa” gājēji. Viņi skatās spogulī ar sabalansētām emocijām. Kaut kas viņus apmierina, kaut kas ne tik ļoti. Tā teikt, skatiens spogulī ir iespēja rast pateicību, kā arī aptvert jomas pie kurām piestrādāt. Ceru, ka ikviens lasītājs ir satvēris to, ka mēs šeit spriežam par skatīšanos spogulī nevis tikai burtiskā nozīmē, bet arī pārnestā. Mēs runājam par skatu uz sevi no malas.
Cilvēka dārgums Dieva acīs
Kā Dievs raugās uz cilvēku? Kādi mēs esam Viņa acīs? No vienas puses mēs visi, proti, visa cilvēce, esam Dievam ļoti dārgi. Cilvēks ir īpašs Dievs acīs, jo Radītājs to ir izveidojis Savā līdzībā. Nekas cits šajā pasaulē nav radīts Dieva līdzībā kā vien tikai cilvēks. Dievs ir Kungs un Valdnieks. Viņš ir izveidojis mūs būt par šīs pasaules pārvaldniekiem, kas ir padoti Viņam (1.Mozus 1:27-28). Tu neesi nejaušība, bet gan Dieva, Radītāja meistardarbs. Šeit gan jāpiebilst to, ka, paņemot prom no cilvēku dzīves patiesību par Dievu, sarūk arī cilvēka vērtības izpratne.
Ja Dieva nav, tad cilvēku var dēvēt dažādi. Viņu saukt par attīstītu dzīvnieku, nejaušību vai arī būtni, kurai ir pilnīga noteikšana par dzīvi.
Cilvēki nevēlas būt gaismā
Tiktāl par to labo, ko Dievs redz cilvēkā. Tagad pienācis laiks arī padomāt par kādām neglītām lietām, ko Radītājs saskata cilvēcē. Jaunajā Derībā Jēzus izsaka šādu, dievišķo vērtējumu par cilvēkiem. “Tiesas spriedums ir tāds, ka Gaisma ir nākusi pasaulē. Bet cilvēki bija iemīlējuši tumsu vairāk nekā gaismu, tādēļ, ka viņu darbi bija ļauni. Ikviens, kurš dara ļaunu, nīst gaismu un nenāk gaismā, lai viņa darbi netiktu nosodīti.” (Jāņa 3:19-20) Kristus šeit atklāj, kādu vispārīgu patiesību par mūsu dabisko, grēcīgo stāvokli. Gaisma, tas ir Jēzus Kristus, nāca šajā pasaulē. Taču cilvēki vairāk bija pieķērušies tumsai jeb ļaunumam. Kāpēc gan tā? Tādēļ, ka cilvēku dzīves veids, visa viņu dzīve ir piepildīta ar ļaunumu. Ikviens, kurš dzīvo ļaunumā negribēs nākt pie Jēzus ticībā. Gluži kā gaisma padara lietas redzamas, tāpat arī Jēzus atklāj cilvēkiem viņu samaitātību.
Objektīvs skats uz tumsu
Šeit, protams, ka būtiski definēt ļaunuma jēdzienu. Kāds, iespējams, iebildīs: “Jēzus vārdi ir absurdi! Es taču neesmu slepkava vai krāpnieks. Esmu kārtīgs cilvēks, kurš cenšas parūpēties par sevi un savu ģimeni! Jēzus tik tiešām pārspīlē…” Jēzus izpratnē ļaunums nav tikai kaut kas radikāls.
Ļaunums pēc būtības ir tas, ka cilvēki pagriež muguru Dievam. Ļaunums ir tas, ka Dievs cilvēku dzīvē nav galvenais atskaites punkts. Ļaunums ir tas, ka cilvēki pat savu labākos, sirsnīgos darbus nedara Dievam par godu, bet gan kādu citu iemeslu dēļ.
Šādā skatījumā visu cilvēku dzīve ir pilna ar ļaunumu.
Nevēlēšanās nākt Gaismā
Jēzus nelolo nekādas ilūzijas par to, kā ļaunumā esošie izturēsies pret Viņu un Dievu. Neviens taču nevēlas tikt atzīts par vainīgu. Kuram gan patīk dzirdēt to, ka viņa domas, izteikumi un rīcība ir kļūdaina? Pamatots nosodījums neliek mums justies ērti. Šī iemesla dēļ cilvēce mūk no Dieva. Cilvēki mūk no Jēzus patiesības, kad tā tiek skaidri pasludināta. Lūk, tādi mēs esam Dieva spogulī. Tāda ir mūsu patiesā seja.
No tumsas Gaismā
Ko nu mums ar šīm pārdomām darīt? Censties laboties? Iet uz baznīcu? Apmeklēt kādus garīgās attīrīšanas kursus? Labākais, ko mēs varam darīt, ir vienkārši atzīt savu stāvokli. Atskārst to, ka mūsu dzīve nav Dievam patīkama un, ka mēs gribam slēpties no Dieva. Ja kāds grib nonākt sadraudzībā ar Dievu, tad, lai šāds cilvēks uzņem šo drūmo patiesību. Mums patīk dzīve tumsā, un mēs nevēlamies, lai Dievs konfrontētu mūsu novirzīšanos. Cilvēki nav labas būtnes, kurām ik pa laikam sanāk kļūdīties. Cilvēki mīl ļaunumu un slēpjas no Dieva. Šīs nepatīkamās atziņas pieņemšanas ir fundamentāls solis iepretim samierinājumam ar Dievu.
Nonākot kontaktā ar Dieva vārdu un citiem kristiešiem, atklāsies tas, ka dzīvojam greizi un Dievam nepatīkami.
Savukārt, ja saucam sevi par Dieva bērniem, tad uz šo jautājumu jāraugās nedaudz citādāk. Jēzus ir pārcēlis mūs no tumsas gaismā. Mēs esam pieņemti Dieva ģimenē. Taču problēma ir tāda, ka grēcīgā daba tik un tā mīt mūsos. Tas nozīmē to, ka Jēzus mācekļiem būs jāsastopas ar tendenci bēgt no Dieva. Brīžiem mums gribēsies attālināties no Jēzus mūsu pārkāpumu dēļ. Mēs zinām, ka, nonākot kontaktā ar Dieva vārdu un citiem kristiešiem, atklāsies tas, ka dzīvojam greizi un Dievam nepatīkami. Būsim skaidrā prātā un pieminēsim to, ka mūsu dabiskā tieksme ir palikt tumsā. Lai Kungs mums palīdz šādi domāt, jo tādējādi Viņš mūs vada pa Gaismas ceļu!
Foto: Fares Hamouche no Unsplash. Categories: Dienas manna