Seko gaismai!

Vai Tev ir bail no tumsas? Patiesībā tas ir muļķīgs jautājums, tāpēc, ka ikvienam cilvēkam vajadzētu tumsā justies vismaz neomulīgi.

Tiem no mums, kas dzīvojam pilsētā īstu tumsu ir grūti iztēloties. Es atminos vienu no savām skolas laika ekskursijām uz Igauniju. Mēs bijām nonākuši kādās klinšu alās, un mums tika dota iespēja mērot zināmu distanci, lienot uz vēdera pa šauru alu pilnīgā tumsā. Sajūtas nebija patīkamas, un nelielais kabatas lukturītis nebūt nesniedza vajadzīgo mierinājumu.

Ja kāds vēl līdz šim bija dzīvojis ilūzijā par to, ka viņa dzīve ir sakārtota, paredzama un droša, tad šajās dienās tāds cilvēks ir spiests mainīt savas domas.

  

Kāpēc mums tumsā paliek labākajā gadījumā pavisam neomulīgi, bet sliktākajā gadījumā tumsa izraisa paniskas bailes? Tāpēc, ka tumsa saasina mūsu sajūtas attiecībā uz to, kas ir nezināms. Un tas, kas ir nezināms, rada nedrošības sajūtu.

Jāņa evaņģēlijs šo pasauli kopumā raksturo kā diezgan tumšu vietu. Bet ja tumšu, tad pilnu neziņas un nedrošības. Ja kāds vēl līdz šim bija dzīvojis ilūzijā par to, ka viņa dzīve ir sakārtota, paredzama un droša, tad šajās dienās tāds cilvēks ir spiests mainīt savas domas. Arī dažādu valstu mediķi visā pasaulē atzīst – kaut ko tādu viņi piedzīvojot pirmo reizi savā mūžā. Viņi šajā brīdī atrodas tumsas epicentrā.

Iedomājieties, cik veldzējoši tāpēc ir Jēzus vārdi Jāņa evaņģēlija 7. nodaļā 12. pantā. “ES ESMU pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.” Jā, tā izklausās, bet kādā ziņā šie Jēzus vārdi mūs iedrošina?

Jēzus šeit pasaka vairākas ļoti svarīgas lietas, bet lai tās saprastu pareizi, mums ir jāzina, kā Jēzus lieto vārdus „gaisma” un „tumsa”. Ar tumsu Jēzus nedomā fizisku tumsu, nedz arī slimības vai naudas trūkuma izraisītu neziņu un nedrošību. Ar tumsu Jēzus domā stāvokli, kurā atrodas cilvēks, kas ir novērsies no Dieva.

Jēzus ir Dieva Dēls, kurš ir personīgi ieradies pasaulē, lai darītu zināmu Dievu Tēvu un Viņa brīnišķīgo glābšanas plānu.

  

Savukārt nosaucot sevi par pasaules gaismu, Jēzus nepielīdzina sevi saulei, kuras siltie stari šajās dienās ir noglāstījuši cilvēku pelēcīgās sejas. Jēzus – pasaules gaisma, ir atspīdējis ar nolūku atklāt pasaulei patiesību par Radītāju Dievu un patiesību par pasauli pašu.

Un šī patiesība ir tā, ka Jēzus ir Dieva Dēls, kurš ir personīgi ieradies pasaulē, lai darītu zināmu Dievu Tēvu un Viņa brīnišķīgo glābšanas plānu. Dievs ir radījis šo pasauli un cilvēkus tajā, un tāpēc mīl to. Šī ir bezgala skaista patiesība.

Bet vai mums rodas iespaids, ka tieši tā domā arī pati pasaule jeb visi 7,5 miljardi iedzīvotāju? Saskaņā ar Jēzus vārdiem, nedomā vis. Ja var ticēt statistikai, tad tā domā vienīgi 2,3 miljardi kristiešu šajā pasaulē. Jau pašā pirmajā nodaļā Jāņa evaņģēlijā evaņģēlists apkopoja Jēzus sacīto patiesību vienā teikumā – “Viņš, gaisma, bija pasaulē, un pasaule caur viņu radās, bet pasaule viņu nepazina” (Jņ 1:10). Tāpēc, ka cilvēki nepazīst, negodā, nemīl un nepielūdz Radītāju Dievu, viņi ir tumsā.

Bet kāds tad ir Jēzus lielais iedrošinājums šeit? Jēzus ar šiem vārdiem stiprina ikvienu, kurš šajā laikā turpina sekot Viņam. Turpina atzīt, ka Jēzus ir Dieva Dēls, kuru uz šo pasauli ir sūtījis Dievs Tēvs. Turpina ticēt tam, ka Jēzus nāve pie krusta ir bijusi pilnīga un galīga samaksa par to, lai neviens, kurš Jēzum tic vairs nestaigātu tumsā. Nebūtu atšķirts no Radītāja un Glābēja Dieva.

Jēzus saka, ka ikvienam, kas seko Viņam būs dzīvības gaisma. Citiem vārdiem sakot, tāds cilvēks jau tagad ir iemantojis mūžīgo dzīvību. Jā, šajā pasaulē mums joprojām būs daudz nezināmā, un nedrošības sajūta var piezagties arī tiem, kas seko Kristum.

Visa tā vidū Jēzus grib iedrošināt mūs ar patiesību par to, ka mēs droši zinām, kas mums jau ir, un ko mums nekas un neviens nevar atņemt – mūžīgo dzīvību.
  


Foto: Matthew T Rader no Unsplash.

Categories: Dienas mannaTags: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,