Raudošais Dievs

Asaras komunicē dažāda veida izjūtas. Reizēm cilvēki raud aiz prieka, aiz pozitīva saviļņojuma. Citreiz cilvēki raud negatīvu emociju pārņemti. Viņi jūtas sāpināti, bezcerīgi, nomākti un satriekti. Bībele mūs pārsteidz ar to, ka Dievs arī raud. Runa nav par prieka asarām, runa ir par skumju pilnām asarām.

Jāņa evaņģēlija 11.nodaļas 35. pants tiek dēvēts par īsāko pantu Bībelē. Tajā mēs lasām sekojošo: “Jēzus raudāja.” Konteksts šim pantam ir nozīmīgs. Jēzus ir nonācis pie Sava drauga Lācara kapa. Lācars jau četras dienas kā ir miris. Kristus tiek atvests pie apbedījuma vietas un izplūst asarās. Vai tas nav pārsteidzoši? Jēzus nav cilvēks vien. Viņš iepriekš ir teicis Saviem tuvākajiem draugiem, ka Viņam ir vara dāvāt dzīvību, kas ir stiprāka par nāvi. Kāpēc raudāt nāves priekšā? Jēzus taču varēja bravūrīgi paziņot, ka nāve Viņam nav līdzvērtīgs ienaidnieks. Skaidrības labad jāsaka, ka Jēzus tik tiešām galu galā arī demonstrē Savu varu pār nāvi. Viņš augšāmceļ Lācaru ar vārdu, proti, stiprā balsī saucot draugu ārā no kapa. Taču pirms tas notiek, Kristus raud, gluži kā cilvēki raud bērēs. Šīs Jēzus emocijas iemāca mums būtiskas patiesības par Dievu.

Jēzus asaras parāda mums to, cik līdzjūtīgs ir Dievs.

  

Jēzus asaras parāda mums to, cik līdzjūtīgs ir Dievs. Viņš tik tiešām saprot, cik sāpīgi ir mirt un, cik sāpīgi ir piedzīvot tuvu cilvēku nāvi. Nāve nav normāla parādība. Tā ienāca pasaulē kā sods, kā lāsts par to, ka cilvēki uzgriež muguru Dievam un dzīvo autonomu dzīvi. Nāve nav daļa no Dieva sākotnējā nodoma. Mēs tikām radīti dzīvībai. Nāve ir liels ienaidnieks, kurš bojā to, kam cilvēks tika izveidots. Nāve ir graujoša un skarba, tā ir iznīcinoša, tā sēj skumjas. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka Dieva Dēls sastopoties ar šo ļaunumu, arī izjuta skumjas. Viņš apzinājās to, cik liels ļaunums ir nāve, un šī apziņa pildīja Dēla sirdi ar bēdām.

Jēzus nav kāds attāls, kosmiska mēroga monarhs, kurš nejūt līdzi cilvēcei.

  

 

Uz mirkli padomāsim par to, kā šī patiesība iespaido mūsu skatījumu uz Dievu un Viņa Dēlu Jēzu. Jēzus nav kāds attāls, kosmiska mēroga monarhs, kurš nejūt līdzi cilvēcei. Reizēm ļaudis iedomājas, ka Dievs ir kā priekšnieks, kurš sēž pie liela ekrāna un bezkaislīgi novēro visu pasaulē notiekošo. Jēzus raudāja. Dieva Dēls skumst par to, ka cilvēka dzīvība apraujas.

Noslēgsim ar ko vēl pārsteidzošāku.

Jēzus raudāja, jo sastapās ar nāvi.
Bet Viņš tik ļoti mīlēja cilvēkus, ka bija gatavs baudīt nāvi viņu vietā.

 

  


Jēzus nomira, lai atbrīvotu Dieva ļaudis no nāves bailēm un nāves varas. Jēzus ne vien jūt līdzi, bet izdara visu, lai izglābtu Savus mācekļus no nāves valdīšanas. Dieva draudzei ir sirsnīgs, līdzjūtīgs un varens Kungs. Lai šī patiesība sekmē mūsu ticību Kristum, lai tā veicina mūsu apbrīnu un mīlestību uz Jēzu!


Foto: Aliyah Jamous no Unsplash.

Categories: Dienas mannaTags: , , , , , , , , , , , , , , , , , ,