Piepildījums
Piepildījuma trūkums
Cilvēka dzīve ir viena sarežģīta padarīšana. Mēs varam dzīvot šķietami pilnu dzīvi, bet tik un tā nav piepildījums un miers par to, kā mums klājas. Mēs to mēdzam saukt par iekšējo tukšumu un slāpēm pēc kaut kā vairāk. Darbs ir, ģimene ir, nauda ir, vaļasprieki ir, bet tomēr nepamet sajūta, ka kaut kas trūkst. Ne jau vienmēr cilvēks šādi jūtas. Reizēm tik tiešām pietiek ar to, ko esi saņēmis šajā dzīvē, un tu jūties apmierināts. Taču ik pa laikam uznāk šie garīgie pārdomu brīži, kad mēs visi ilgojamies pēc kaut kā vairāk. Minēto sajūtu pat grūti ietērpt adekvātos vārdos. To var raksturot kā tādu stipru vilkmi pēc tā, lai tavai dzīvei būtu jēga un nozīme. Lieki piebilst, ka cinisms un robusts materiāls spēj šīs sajūtas likvidēt. Taču tas ir vieglākais un zemiskākais ceļš ko iet. Vieglāk ir apklusināt dvēseles jautājumus nekā uz tiem rast atbildes.
Pilnīgs veldzējums
Jāņa evaņģēlijs, viena no Jaunās Derības grāmatām, ir interesants ar to, ka tas apraksta dažādus Jēzus dialogus. Ir pārsteidzoši, ka Dieva Dēls spēj diskutēt ar reliģisko, politisko eliti un arī ar vienkāršiem cilvēkiem, pat ar izstumtajiem. Jāņa evaņģēlija 4. nodaļā ir aprakstīta kāda slavena Jēzus saruna ar samariešu izcelsmes sievieti. Tā notiek pie akas. Dialogs sākas ar Jēzus lūgumu pēc ūdens, un tad pakāpeniski pāriet dziļākos līmeņos. Jēzus pārsteidz šo sievieti ar paziņojumu par to, ka Viņam ir dzīvs ūdens (Jāņa 4:1-12). Jēzum pat nav līdzi smeļamā trauka pie akas, kur nu vēl Viņam būtu ūdens! Kristus, protams, ka šeit nemaz nerunā fiziskā līmenī, bet gan garīgā. Lūk, kā Jēzus atbild uz sievietes izbrīnu. “Bet kurš dzers no ūdens, ko Es tam došu, tam neslāps nemūžam. Ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai” (Jāņa 4:14). Ko gan Jēzus vēlas pateikt šai sievietei? Kā, lai saprotam Viņa vārdus?
Dievs un piepildījums
Kad Dieva Gars nāk pār cilvēku, tad Viņš atdzīvojas gluži kā izkaltusi zeme nes augļus pēc pamatīga lietus.
Dvēseles slāpju remdēšana
Šī raksta ietvaros pamanīsim vienu būtisku niansi, kura raksturo ūdeni par kuru Kristus runāja. Jēzus norādīja sievietei, ka ikviens, kurš dzers no šī ūdens, tam neslāps nemūžam (Jāņa 4:14a). Kristus sludina par ūdeni, kas pilnīgi remdēs slāpes. Tas iezīmē vairākas lietas par Viņa nesto glābšanu. Pirmkārt, tas parāda to, ka Jēzus veikums ir pietiekams un pilnīgs. Jēzus un Viņa vārds ir viss, kas vajadzīgs attiecībām ar Dievu un pilnvērtīgam garīgumam. Jēzus tik tiešām spēj atrisināt cilvēces lielāko problēmu, proti, sabojātas attiecības ar Dievu. Jēzus kalpošana apmierina Dieva dusmas par grēku un salauž nāves varu. Viņa veikums ir kā ūdens, kurš atveldzē cilvēka dvēseli. Otrkārt, šie Jēzus vārdi atklāj, ka Viņa mācība spēs dot cilvēkiem pārdabisku, eksistenciālu piepildījumu. Jēzus dāvā cilvēkiem iespēju atgūt sadraudzību ar Radītāju. Šī ir cilvēka lielākā vajadzība. Mēs esam Dieva radītas būtnes un dzīvojam Viņam piederošā pasaulē. Mūsu sirdīs būs patiess piepildījums un apmierinājums vien tad, kad būsim savienoti ar Dievu, kurš mūs ir izveidojis. Būt savienotam ar Dievu nozīmē to, ka Viņam ir labs prāts uz mums un, ka Viņš īpašā veidā piepilda un valda pār mūsu dzīvi.Piepildījums dzīvē
Vai tas nozīmē to, ka kristiešiem vienmēr un visur jājūtas laimīgiem? Vai tas nozīmē, ka Dieva bērni būs pastāvīgi apmierināti un nepiedzīvos dažādas iekšējas cīņas? Nē, tas to nenozīmē. Jēzus mācekļi var piedzīvot apmierinājuma trūkumu. Jēzus mācekļi var ik pa laikam justies apjukuši, nožēlojami un zaudēt jēgas izjūtu savā dzīvē. Kamēr Dieva Draudze nav nonākusi Debesīs, tikmēr šādas izjūtas būs sastopamas tās dzīvē. Neviens, lai mūs nepieviļ, solot foršu un jauku dzīvi kopā ar Jēzu. Tomēr visās šajās cīņās, visos šajos dvēseles konfliktos, mums ir kāds stiprs mierinājums. Radītājs mīl Savus bērnus. Jēzus ir miris par mūsu grēkiem, un mums, grēciniekiem, ir sagatavojis Debesu Valstību! Mēs varam justies tā it kā mums dzīvē neiet. Bet nekas un neviens nespēj mainīt to, ka realitātes Īpašnieks ir mūsu Tēvs un Dievs.
Daudzi jautājumi mūsu dzīvē var palikt neatrisināti, bet viens, vissvarīgākais jautājums ir atrisināts, proti, Kristū mēs esam Radītāja draugi un bērni.
Foto: manu schwendener no Unsplash. Categories: Dienas manna