Patiesība un brīvība

Brīvība un Jēzus

Šī raksta galvenā tēma ir par kādu ļoti populāru Jēzus izteikumu no Jāņa evaņģēlija. Garīgie vadītāji un mācītāji bieži citē un atsaucas uz šiem Kristus vārdiem. Tie izklausās ļoti saistoši un uzrunājoši. Tie uzrunā, tāpēc, ka šajos vārdos Jēzus ietver ideju par cilvēka brīvību. Kuram gan no mums nepatīk brīvība? Brīvība ir laba parādība visu cilvēku acīs.  Neviens galu galā negrib būt par vergu kādam citam. Verdzība ir slikta, bet brīvība tiek vērtēta pozitīvi.

Brīvība un patiesība

Jāņa evaņģēlijā 8. nodaļā ir aprakstīts Jēzus dialogs ar jūdu reliģisko vadību un pūli. Tur, kādiem izraēliešiem, kuri bija kļuvuši ticīgi, Kristus velta sekojošus vārdus. “Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi un jūs iepazīsiet patiesību. Un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:31-32) Vai šie nav iedvesmojoši vārdi? Atzīsti patiesību un tu tapsi brīvs. Mēs visi esam kaut kādā ziņā saistīti. Mūs ierobežo mūsu bailes, pagātne un citu domas par mums. Ja atzīstam patiesību, tad tā ļaus mums atsvabināties no dažādiem nevēlamiem žņaugiem. Bet, vai tiešām Kristus šeit apraksta mehānismu kā cilvēkam tapt brīvam un uzlabot savas dzīves kvalitāti?

Grēks un brīvība

Lai izdibinātu kāda izteikuma patieso būtību, mums ir nepieciešams saprast kontekstu. Attiecināsim šo principu arī uz Jēzus mācību. Jāņa 8:34 autors mums sniedz skaidru norādi uz to, kāds ir Jēzus pieminētās brīvības raksturs. Pretēji mūsdienu cilvēkiem, Jēzus tiešā auditorija bija šokēta par Viņa izteikumiem. Jūdi sevi uzskatīja par Ābrahāma pēcnācējiem nevis vergiem. Kādā sakarā gan Jēzus ar viņiem runā par brīvību (Jāņa 8:33)? Kristus atbilde 34. pantā ir šokējoša. Cilvēki, tai skaitā arī priviliģētie izraēlieši, ir vergi grēkam.

Grēka definīcija

Grēks pāri visam ir naidīga attieksme pret Valdnieku Dievu. Grēka pamatā ir vēlme noteikt pašiem, kas ir labs un ļauns.

  
Tātad Jēzus mācība par brīvību, ir saistīta ar atbrīvošanu no verdzības grēkam. Grēks ir termins, ko lieto gan kristīgā, gan arī nekristīgā sabiedrība. Daudziem tas saistās ar aizliegumu pārkāpšanu, ar kaut ko ļaunu, ko mēs nodarām citiem cilvēkiem. No vienas puses Bībele apstiprinātu šādu skatījumu, jo grēka jēdziens tik tiešām sevī ietver šīs lietas. Taču no otras puses Dieva vārds sniedz pamatīgāku skatījumu uz minēto tematu. Grēks pāri visam ir naidīga attieksme pret Valdnieku Dievu. Velna kārdinājums Ēdenes dārzā labi atklāj lietas būtību. Sātans mudināja Ievu un caur to arī Ādamu kļūt līdzīgiem Dievam, proti, ieņemt Viņa vietu (1. Mozus 3. nodaļa). Grēka pamatā ir vēlme noteikt pašiem, kas ir labs un ļauns. Teologs Dons Karsons norāda, ka grēka esence ir Dieva dievišķības laupīšana, proti, vēlme nostāties Viņa vietā.

Grēka aktualitāte

Cilvēku dzīves un eksistences pamatā nav Radītājs, bet gan radītas lietas.

  
Vai grēka problēma ir aktuāla arī mūsdienās? Kādi teiks, ka, nē. Sabiedrība ir mainījusies un līdz ar to arī izpratne par morāli. Varbūt, ka kādiem reliģiozajiem grēks ir saistošs, bet mūsdienu cilvēks ir brīvs no garīgām dogmām. Lai arī ko 21. gs. cilvēks domātu par lietu būtību, grēks nekur nav pazudis. Tas ir mainījis savu formu un izskatu, bet būtība paliek tā pati. Viens diagnosticējošs jautājums labi atklāj grēka eksistenci mūsdienās. Jautājums skan šādi: “Ko vajadzētu paņemt prom no jūsu dzīves, lai jūs justos nevērtīgs, lieks, bezjēdzīgs?” Atbildēt varētu dažādi, piemēram, ģimene, darbs, attiecības, ambīcijas, produktivitāte, izklaide, spējas, prasmes u.c. Dotās atbildes uzrāda grēka būtību. Cilvēku dzīves un eksistences pamatā nav Radītājs, bet gan radītas lietas. Mēs neesam radīti, lai dzīvotu šādi. Mēs esam izveidoti tā, lai mūsu dzīves pamats būtu Dievs un Viņa paliekošais Vārds.

Verdzība grēkam un tās sekas

No Jēzus teiktajiem vārdiem mēs varam saprast, ka bez patiesības atziņas cilvēks nespēj atbrīvoties no verdzības grēkam. Būt par grēka vergu ir ļoti katastrofāli. Verdzība grēkam ietver primāri ienaidu ar Radītāju. Citādāk būt nemaz nevar! Radītājs ir pelnījis mūsu pielūgsmi, taču cilvēce Viņam to nepienes. Tāpēc ir loģiski, ka grēka vergi atrodas kara stāvoklī ar Dievu. Grēks dominē pār mums un gala iznākums ir letāls. Jēzus nepārprotami norāda uz to, ka Dieva ienaidnieki tiks pazudināti galējās tiesas dienā (Jāņa 5:28-29).

Patiesā brīvība

Šādi lūkojoties uz Jēzus mācību par patiesību, iegūstam pavisam citu skatījumu. Cilvēks var tikt vaļā no bailēm, kompleksiem, sāpēm un daudz kā cita, kas traucē dzīvot. Taču bez Jēzus vārdiem, bez patiesības, cilvēks ir nožēlojams vergs. Šie nav glaimojoši vārdi. Jēzus liek mums nolaisties no mūsu augstumiem. Un reizē Kristus apsolījums ir nemainīgs.

Tie, kuri pieņems Jēzus vārdus ticībā, saņems patiesu brīvību (Jāņa 8:32). Ikviens, kurš uzņem Jēzus vārdus, kļūst par Dieva bērnu. Šāds cilvēks manto pilnīgu piedošanu no Dieva.
  
Šādiem cilvēkiem tiek dota cerība uz mūžīgu dzīvību. Šāds cilvēks tiek atsvabināts no verdzības grēkam, lai  dzīvotu Radītājam un Viņa nodomiem. Tā ir īstā brīvība. Tā ir brīvība, kas mums visiem ir visvairāk vajadzīga.


Foto: Emiliano Bar no Unsplash. Categories: Dienas mannaTags: , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,