Naids pret Jēzu

06.05.2020 Miroslavs Tumanovskis

Kristīgā vēsts savā būtībā ir ļoti pozitīva. Kunga Jēzus mācība spēj iedvest cilvēkā paliekošu un dziļu prieku. Bībeles mācība apsola daudz dažādu labumu tiem, kuri ticībā to uzņem un paliek tajā. Būt par kristieti tik tiešām ir labi. Ja tu tici Jēzum, tad tu esi ieguvējs daudzos dažādos veidos. Uzskaitīsim tikai dažus no minētajiem ieguvumiem. Jēzus mācekļi var saukt Dievu par Tēvu. Jēzus mācekļi saņem dzīvību, kas ir stiprāka par nāvi. Jēzus mācekļi garīgi piedzimst no jauna Dieva ģimenē un iegūst par brāļiem un māsām cilvēkus ar kuriem citādāk viņi nemaz nebūtu vienoti. Jēzus Kristus dod daudz laba tiem, kuri seko Viņam.

“Negatīvā” kristīgā vēsts

Naids savā ziņā ir kaut kas kaujiniecisks, tam ir zināma agresijas pieskaņa. Jēzus šādu attieksmi piedzīvoja daudzos dažādos veidos.

Bet kristīgā vēstī ir arī zināmi negatīvie elementi. Lietas, kuras nav tik viegli saprotamas un, svarīgākais, ne tik viegli pieņemamas cilvēka prātam. Piemēram, Jēzus māca par pašaizliedzību. Jēzus māca to, ka Viņa sekotājiem būs jāmirst ik dienas savam egoismam un jādzīvo paklausībā Dievam. Raksturotais process kaut kādā ziņā ir pretrunā mūsu būtībai. Ik dienas mēs tiekam lauzti un mainīti. Taču tas vēl nav viss. Jēzus pats ir skaidri norādījis uz to, ka pasaule, proti, cilvēki, ienīdīs Viņu. Vai tiešām Kristus un Viņa patiesība var piedzīvot tik intensīvu un negatīvu attieksmi? Jāņa evaņģēlijā 7:7 Kristus Saviem sekotājiem saka sekojošo: “Jūs pasaule nevar nīst, bet Mani tā nīst. Jo es liecinu par to, ka tās darbi ir ļauni.”

Jēzus teica šos vārdus tuvāko sekotāju pulkam. Viņš labi zināja, ka pasaule vēlāk nīdīs arī Viņa sekotājus. Taču dotajā kontekstā runa ir par naidu tieši pret Jēzu. Mācekļu publiskā kalpošana nebija vēl sākusies, un tāpēc naids tika Jēzum vien. Naids ir ļoti radikāls vārds. Tas raksturo dziļas, noturīgas, negatīvas sajūtas pret kādu. Varētu teikt, ka naids savā ziņā ir kaut kas kaujiniecisks, tam ir zināma agresijas pieskaņa. Jēzus šādu attieksmi piedzīvoja daudzos dažādos veidos. Jēzus mācība tika noraidīta un pūlis saukāja Viņu par dēmonu apsēsto. Reliģiskā vadība vairākkārt centās apcietināt Jēzu un pat nomētāt ar akmeņiem. Un Jēzus dzīve noslēdzās ar to, ka Izraēla tauta nodeva Kristu krustā sišanai. Naidīgā ļaužu masa un reliģiskā elite pārliecinoši sauca: “Sit Viņu krustā!”

Sabiedrības atmaskošana

Kāpēc gan sabiedrība tā izturējās pret Jēzu? Vai tiešām Viņš bija tik slikts cilvēks? Vai Viņš būtu darījis ko kaitniecisku? Atgriezīsimies pie Jēzus vārdiem Jāņa 7. nodaļā: “Jūs pasaule nevar nīst, bet Mani tā nīst. Jo es liecinu par to, ka tās darbi ir ļauni.” Kristus sastapās ar naidu, jo Viņš norādīja cilvēkiem uz viņu ļaunajiem darbiem. Atcerieties to, ka Jēzus šeit nerunā par noziedzniekiem vien. Kristus uzrādīja ļaunumu ikviena cilvēka dzīvē. Ļaunums nav vien tikai kaut kas galējs. Tas ir domas, vārdi un darbi, kas nav veikti Dievam par godu. Jēzus bija kā spogulis cilvēku priekšā. Viņš skaidri norādīja to, ka viņu dzīve nav kārtībā un, ka viņiem ir vajadzīga piedošana no Dieva. Gluži kā ārsts paziņo kādas nopietnības slimības diagnozi, tā arī Jēzus atklāja cilvēces patieso garīgo stāvokli. Un par to Kristus saņēma naidu. Kāpēc tā? Vai, tad cilvēkiem nevajadzētu būt pateicīgiem Jēzum?

Kara stāvoklis ar Dievu

Pateicība ir pareiza reakcija uz Kristus vārdu, taču cilvēks pats saviem spēkiem to nespēj izrādīt. Cilvēkiem nepatīk, ka Dievs atklāti norāda uz viņu nepaklausību un dumpīgo attieksmi. Jēzus Kristus persona izaicina mūsu ļauno, grēcīgo dabu. Sastapšanās ar Kristus patiesību noliek cilvēku vainīgā stāvoklī. Tā ir ļoti neērta pozīcija. Un tieši tāpēc cilvēka dabiskā reakcija ir naids.

Mēs visi pēc dabas esam kara stāvoklī ar Dievu. Un kad Dieva Dēls skaidri un noteikti pasludina mums šo skaudro patiesību, tad mēs vēršamies pret Viņu.

Ne vienmēr tas notiek ļoti izteiksmīgā un redzamā veidā. Jēzus minētais naids nebūt nenozīmē slepkavnieciskas un ļaunas darbības vien. Jēzus raksturotais naids pāri visam ir fundamentāla sirds attieksme. Proti, attieksme, kur cilvēks uztver sevi kā dzīves noteicēju un stājas pretī tam, ko Dievs māca. Esmu sastapis vairākus cilvēkus, kuri man ir uzsvēruši to, ka viņi ir neitrāli pret Jēzu. Viņi nav nedz pret, nedz par Jēzu. Tā ir ilūzija. Jo vairāk cilvēks uzzina par Jēzu, jo skaidrāk atklājas viņa daba. Agri vai vēlu visi nonāk punktā, kur viņiem ir jāsastopas ar Jēzus mācības izaicinošo pusi. Šajos mirkļos, tad arī ļoti bieži parādās naids pret Kristu un Viņa vārdu.

Naids vai bijība

Jēzus nenāca šajā pasaulē, lai galvenokārt raisītu naidu pret Sevi. Naids bija likumsakarīga reakcija no pasaules puses, kura noraida Dievu un Viņa valdīšanu pār realitāti. Jēzus nāca pie cilvēkiem, lai glābtu viņus un samierinātu viņus ar Radītāju. Jēzus, būdams, Lielais dvēseļu Ārsts, liecināja pār cilvēku ļaunumu, lai viņi tiktu glābti no tā. Turēsim šo prātā, jo pretējā gadījumā, mēs varam izveidot ļoti nepareizu priekšstatu par Jēzu! Un tajā pat laikā vienmēr atcerēsimies, ka Kristus nav komfortabls Glābējs.

Kristus nav komfortabls Glābējs. Viņš mūs mīl un vada kā rūpīgs gans savu ganāmo pulku. Un šī ganīšana ietver sevī to, ka reizēm Kristus arī uzrāda mums mūsu ļaunos darbus.

Tas nenotiek kādā abstraktā vai mistiskā veidā. Kristus caur Bībeles vārdu Gara vadībā mums māca par to, kur esam noklīduši un novirzījušies. Kad mēs piedzīvojam šādus brīžus, tad, lai Dievs mums palīdz bijīgi izturēties pret Jēzus vārdu. Lai Kungs palīdz mums būt paklausīgiem un atzīt Savu vajadzību pēc Glābēja.

Foto: Hasan Almasi no Unsplash. Categories: Dienas mannaTags: Jāņa, Jāņa 7, Jāņa 7:7, Jāņa evaņģēlijs, Jāņa evaņģēlijs 7, Jāņa evaņģēlijs 7:7, Jaunā Derība, Jņ., Jņ. 7, Jņ. 7:7, Ļaunums, Naids