Mēs zinām
Zinošie
Vai esat kādreiz sastapušies ar cilvēkiem, kuri šķietami zina visu? Nav tā, ka viņi tik tiešām būtu kompetenti visos jautājumos, bet vismaz atstāj tādu iespaidu. Šiem cilvēkiem ir viedoklis par katru jautājumu. Nav nekā tāda, ko viņi nesaprastu. Pārliecināt šāda rakstura ļaudis par pretēju viedokli ir teju neiespējami. Kāds populārs latviešu televīzijas darbonis reiz teica sekojošo (šis nav tiešs citāts, bet aptuvens viņa vārdu pārstāsts): “Daudzi mani līdzgaitnieki iedomājas, ka viņi visu zina par dzīvi. Kā nekā pieredze ir uzkrāta un, tāpēc liekās, ka lielākā daļa jautājumu ir atbildēti. Es gan tā nespēju dzīvot. Katru dienu mācos kaut ko jaunu.”
Zināšanu posts
Mēs labi apjaušam, ka viszinošo attieksme ir ļoti destruktīva. Tas, kurš iedomājas, kas zina visu, nav atvērts mācīties. Tas, kurš iedomājas sevi par ļoti zinošu esam, patiesībā ir akls attiecībā pret savām nepilnībām. Es šeit nevēršos pret to, ka cilvēki spēj būt kompetenti noteiktā jomā. Nedz arī apstrīdu, ka cilvēkiem ir iespējams iegūt patiesas zināšanas. Nē, runa ir par tādu attieksmi, kur cilvēks ir apmierināts ar savu atziņu un nevēlas mācīties.
Garīgo zināšanu posts
Ja kāds iedomājas, ka viņš izsmeļoši saprot Dievu un Viņa nodomus, tad šāds cilvēks nopietni maldās un nodara sev pāri.
Jūdu reliģiskās vadības atziņa
Jāņa evaņģēlijā 9. nodaļa vēsta par kādu īpašu Jēzus brīnuma darbu. Kristus dziedina vīru, kurš no dzimšanas ir akls. Pēc šī notikuma redzīgais tiek nopratināts. Viņu iztaujā kaimiņi un arī jūdu reliģiskā vadība. Dziedinātajam ir vairākas sarunas ar šiem ļaudīm, un vienā no tām garīgie vadītāji izsaka sekojošo. “Dod Dievam godu! Mēs zinām, ka šis cilvēks (proti, Jēzus) ir grēcinieks.” (Jāņa 9:24) Vadoņi iedomājās, ka viņi zina to, kas ir Jēzus.
Iepriekšpieņēmumu problēma
Pieminētā zināšana nav laba. Reliģiskā vadība bija izveidojusi savus iepriekšējos pieņēmumus par Jēzu un nemaz negrasījās no tiem atkāpties. Viņi nopratināja dziedināto, lai šķietami varētu uzzināt par Jēzus veikto brīnuma darbu. Taču minētais izteikums un daudzi citi apliecina to, ka šie garīgie vadītāji uzskatīja sevi par pietiekami zinošiem. Viņus nemaz neinteresēja patiesība par Jēzu. Viņi jau iepriekš bija nolēmuši to, ka Jēzus nav Dieva Dēls, bet gan grēcinieks. Ar vārdu “grēcinieks” te tiek apzīmēts kāds, kurš ir pret Dievu un nepiepilda Dieva nodomu.
“Aizvērtais prāts”
Jūdu reliģiskā vadība ir tik ļoti līdzīga daudziem cilvēkiem arī mūsdienās. Tik bieži cilvēki nespēj uztvert kristīgās ticības mācību tieši savas attieksmes dēļ. Cilvēks pieņem to, ka reliģija ir domāta sabiedrības manipulēšanai. Vai arī cilvēks jau iepriekš nolemj to, ka kristietība viņam nav aktuāla. Pirms notiek iedziļināšanās Jēzus mācības uzstādījumos, viss jau ir izlemts vienā vai otrā veidā. Šeit nav ne miņas no vēlmes mācīties un iepazīt Jēzus sludināto patiesību. Tā teikt, “ļaužu prāts nav atvērts, bet gan noslēgts.”
Sapratnes laupīšana
Jāņa evaņģēlija 9. nodaļa mums parāda arī to, ka Dievs negrasās panest šādu attieksmi. Dievs dod cilvēkiem laiku un iespēju mainīt savas domas un nostāju. Taču ir skumīgi gadījumi, kad cilvēku noslēgtība noved pie lielākas nesaprašanas. Ieklausieties Jēzus vārdos, kurus Viņš veltīja dziedinātajam vīram. “ES ESMU nācis šajā pasaulē spriest tiesu. Lai neredzīgie redzētu un redzīgie taptu akli.” (Jāņa 9:39) Šie ir ļoti iedrošinoši un reizē skarbi vārdi. No vienas puses Jēzus dāvā pārdabisku saprašanu par Dievu un Sevi. Neviens cilvēks pats nespēj saprast to, kāds ir Dievs. Vienīgi Jēzus var atvērt mūsu gara acis. Taču no otras puses Jēzus veic arī notiesājošu darbu. Jēzus atņem saprašanu tiem, kuri iedomājas, ka viņi visu zina. Ja kāds pastāv uz saviem iepriekšpieņēmumiem par Dievu un garīgumu, tad Jēzus šādu cilvēku var vest vēl pamatīgākā tumsā. Šādam cilvēkam Dieva vārds nodara kaitējumu. Jo vairāk viņš dzird, jo mazāk viņš saprot.Vairīšanās no viszinošas attieksmes
Ko nu mums teikt šī visa iespaidā? Ņemsim vērā to, cik viszinoša attieksme ir kaitīga. Labi, tu iespējams nesauc sevi par kristieti un vispār nesaisti sevi ar kādu ticību. Taču nepieļauj jūdu garīgās vadības kļūdu, un neaizslēdz savu prātu Jēzus patiesībai. Esi atvērts domāt par Jēzus mācību, un pārbaudīt Viņa sniegtos pierādījumus Viņa dievišķumam un autoritātei. Atceries, ka Dievam ir vara dot saprašanu, bet reizē arī vara to atņemt. Jēzus grib apgaismot cilvēku prātus, bet tiem, kas iedomājas sevi zinošus esam, Viņš prātu aptumšo. Ja tu sauc sevi par Kristus sekotāju, tad bīsties no pārlieku kompetentas attieksmes par Dieva vārdu. Tas ir labi, ka tu stāvi uz stiprā Dieva vārda pamata. Tas ir labi, ka tev ir bagātīga atziņa. Bet nekad neiedomājies, ka tev nevajadzētu iepazīt Jēzu labāk. Esi gatavs mainīt savus iepriekšpieņēmumus, ja Dieva vārda vārds to prasa.
Lai Dievs palīdz, ka mūsu izpratne par garīgām lietām tuvinātu mūs Viņam, nevis vestu prom. Categories: Dienas manna