Lūgšana par vissvarīgāko

“Pastāsti man to, par ko tu lūdz Dievu, un es tev atklāšu to, kas tev dzīvē ir svarīgs.” Es neatceros, vai šo teicienu lasīju kādā grāmatā, vai dzirdēju kādu citu to lietojam. Bet tas šobrīd nav būtiski. Mūsu lūgšana skan par to, kas mums dzīvē ir svarīgs. Mēs lūdzam par saviem bērniem un mazbērniem; par draugiem; par draudzi. Mēs lūdzam par iespēju nopelnīt iztiku. Mēs lūdzam par veselību. Un, jā, mēs lūdzam arī par to, lai mums izdotos nokārtot eksāmenu. Mēs lūdzam par neskaitāmi daudzām lietām, kas skar mūs, mūsu tuviniekus un mūsu līdzcilvēkus. Kāpēc mēs par to lūdzam? Tāpēc, ka šīs lietas mums ir svarīgas.

Lūgt ir labi. Lūgt ir pareizi. Mēs, kristieši, esam aicināti pavadīt laiku lūgšanā. Dievam labpatīk uzklausīt savu ļaužu lūgšanas. Kā nekā lūgšana ir mūsu saruna ar Dievu – tā ir atsaukšanās tam, ko Dievs mums savā vārdā saka. Dieva vārds mūs māca lūgt, un tas vada mūsu lūgšanas.

To ir ļoti svarīgi saprast, tāpēc, ka ne vienmēr mēs savās lūgšanās – lai cik svarīgas tās neliktos mums pašiem – lūdzam par to, kas Dievam ir svarīgs. Nepārprotiet, Dievam rūp daudz kas no tā, par ko mēs lūdzam, bet ir svarīgi, ka mēs nepalaižam garām to, kas rūp pašam Dievam. Mums ir jāmācās ieraudzīt vissvarīgāko. Un mums ir jālūdz par vissvarīgāko.

Par ko lūgtu Dievs?

Jāņa evaņģēlija 17. nodaļā mums ir pierakstīta viena šāda lūgšana. Veselas četras nodaļas (Jāņa evaņģēlijs 13.-16.) Jēzus ir pavadījis ar saviem mācekļiem, tiem skaidrojot to, ka viņa laiks uz šīs zemes ir gandrīz galā, bet mācekļu uzdevums tikai sāksies.

Beidzis runāt, Jēzus lūdz. Šī lūgšana mums atklāj vairākas Jēzum (lasi, Dievam) svarīgas lietas. Un viena no šīm svarīgajām lietām ir mācekļi un viņu misija.

“Es viņiem esmu devis tavus vārdus, bet pasaule viņus ir ienīdusi, jo viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules. Es nelūdzu, lai tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai tu viņus sargātu no ļaunā.” (Jāņa 17:14-15)

Jēzus lūdz par saviem 11 mācekļiem (divpadsmitais ir nodevējs Jūda, kurš šajā brīdī ir devies pēc Jēzus apcietinātājiem). Ko Jēzus lūdz? Pēc tā, lai Dievs viņa mācekļus pasargā no ļaunā, jo mācekļi gatavojas darīt kaut ko tādu, kas daudziem nepatiks. Redziet, Jēzus gatavojas doties atpakaļ pie sava Tēva. Viņš vairs nestaigās pa Jūdeju, Galileju un tuvāko apkārtni, mācot cilvēkiem par Dievu un viņa valstību. Šis uzdevums nu ir uzticēts mācekļiem. Jēzus pirmie mācekļi – apustuļi no Jēzus ir saņēmuši vārdus, kas cilvēkiem dāvā grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību.

Jēzus zina to, cik grūti ir pastāvēt tad, ja visa pasaule ir nostājusies pret tevi. Viņš zina, ka viņa mācekļiem neklāsies viegli, pasaulei stāstot par Jēzus dāvāto glābšanu. Patiesībā visi mācekļi, izņemot Jāni, zaudēja savu dzīvību, sludinot viņiem uzticētos Jēzus vārdus.

Jēzus lūgšana tika atbildēta

Taču par spīti briesmām, ciešanām, vajāšanām un nāvei Dievs atbildēja uz Jēzus lūgšanu. Apustuļu liecība aizsniedza dzirdīgas ausis un cilvēki, uzticoties Jēzum, kurš mira pie krusta viņu grēku dēļ, ieguva glābšanu. Un šie cilvēki ņēma apustuļu vārdus un tos pasludināja citiem. Un tie savukārt tos pašus apustuļu vārdus pasludināja vēl citiem. Un tā tas ir turpinājies pēdējos divtūkstoš gadus.

Jēzus lūdza par saviem apustuļiem, jo viņu pasludinātā vēsts cilvēkiem dāvāja glābšanu. Bet Jēzus lūdza arī par tiem, kas dzirdējuši šo apustuļu vēsti, to nodos arī tālāk. “Es nelūdzu par viņiem vien, bet arī par tiem, kas tic uz mani caur viņu vārdiem, lai visi būtu viens, itin kā Tu, Tēvs, manī un es tevī, tā lai viņi būtu mūsos; lai pasaule ticētu, ka tu mani esi sūtījis.” (Jāņa 17:20-21).

Cilvēki, uzticoties apustuļu pasludinātajam evaņģēlijam, tiek izglābti. Un kā izglābtie viņi turpina pasludināt šo pašu glābšanu dodošo vēsti citiem. Un tādējādi ļaudīm visā plašajā pasaulē ir iespēja dzirdēt par Jēzu, ticēt Jēzum un saņemt mūžīgo dzīvību.

Jēzus lūgšana mums atklāj to, ka Dievam rūp cilvēku glābšana. Un šī glābšana notiek caur nemainīgu un uzticīgu Jēzus vārdu pasludināšanu. Glābšana notiek tad, kad apustuļu liecība nesagrozīta tiek nodota no paaudzes paaudzē. Tas ir tas, kad Jēzum rūp.

Kā Jēzus lūgšana ietekmē mūsu lūgšanu?

Mums ir jālūdz par to, lai apustuļu liecība turpinātu izskanēt. Mums ir jālūdz pēc tā, lai tā turpinātu izskanēt nesagrozīta, ar dažādām cilvēku mācībām neatšķaidīta. Mums ir jālūdz par mācītājiem, Bībeles studiju vadītājiem, svētdienas skolas skolotājiem, kuri šo apustuļu liecību pasludina, māca un skaidro dievkalpojumos, Bībeles studijās, svētdienas skolas nodarbībās. Mums ir jālūdz par to, lai ļaunums un šīs pasaules pretestība nelaupītu drosmi tiem, kas cenšas uzticīgi pasludināt evaņģēlija vēsti. Mums ir jālūdz pēc tā, lai bailes no cilvēkiem un vēlme izpatikt, nenovestu pie tā, ka sākam pasludināt daļēju evaņģēliju, atmetot to, kas pasaulei liekas nepieņemams. Mums ir jālūdz par to, lai mēs katrs savā vietā un savā veidā būtu tie ļaudis, kas rūpējas par to, lai dzīvību dodošais evaņģēlija vārds izskanētu skaļi un skaidri mūsu valstī, mūsu pilsētā, mūsu paaudzē.

Pastāsti man to, par ko tu lūdz Dievu…