Kāzu svinības

Īsumā par kāzām…

Mans brālis ar sievu darbojas kāzu svinību organizēšanas biznesā. Skaidrs, ka šī vasara viņiem būs daudz citādāka nekā visas iepriekšējās. Lielākā daļa pāru ir vai nu pārcēluši kāzu datumus uz nākamo gadu, vai arī atcēluši kāzu dienu uz citu laiku. Saprotams, ka tas ir tāpēc, ka gatavošanās kāzām paprasa daudz laika, enerģijas, plānošanas un finanses. 

Dažās no viņu organizētajām kāzu svinībām arī es esmu piedalījies – gan kā mācītājs, gan kā palīgstrādnieks. Mācītāja kapacitātē mans uzdevums vienmēr ir pasludināt Dieva ieceri laulībai, un to, uz ko tā norāda. Vienā teikumā – laulība ir par divu cilvēku kopīgu nodošanos kalpošanai Dievam un kalpošanai viens otram, ar to atspoguļojot Dieva un Viņa ļaužu uzticības derības attiecības. Tā ir liela privilēģija un atbildība Dieva priekšā.

Palīgstrādnieka kapacitātē savukārt manu pienākumu spektrs bija sākot ar vissīkāko praktisko darbiņu veikšanu un beidzot ar rūpēm par to, lai kāzu viesi justos labi, programma ritētu plūstoši un nevienam nekā netrūktu. Tā savukārt ir liela privilēģija un atbildība cilvēku priekšā. Vai, kā pēkšņi sagribējās paviesoties kādās labi noorganizētās kāzu svinībās, bet šoreiz kā ciemiņam.

Krīze kāzu svinībās, bet labi, ka te ir Jēzus!

Jāņa evaņģēlija 2. nodaļā mēs lasām par kādām kāzu svinībām Kānas pilsētā, Galilejā. Var noprast, ka rabīns ar savu uzdevumu ir ticis galā diezgan veiksmīgi, jo vispār netiek pieminēts, ko gan nevar teikt par mielasta pārraugu. Atliek tikai cerēt, ka no visiem viesiem Jēzus māte ir vienīgā, kas zina par šo izgāšanos – bija beidzies vīns. Vēl apkaunojošāk jūdu kultūrā par to, ka kāzu svinībās izbeidzās vīns, bija tikai piedzeršanās ar to.

Tomēr Jāņa vēstījums nefokusējas uz mielasta pārraugu, pat ne uz jauno pāri, kuri ir līdzatbildīgi vīna iztrūkumā. 11. pantā Jānis atklāj, ka kāzu notikuma centrā ir tikai viens viesis – Jēzus: Tā Galilejas Kānā Jēzus sāka darīt zīmes, atklādams savu godību, un Viņa mācekļi ticēja Viņam.

Notikums „ar ūdens pārvēršanu vīnā” ir labi zināms ne vien baznīcā gājējiem, bet arī cilvēkiem, kam ar baznīcu nav nekāda sakara. Par to liecina populārās bildes, ar kurām cilvēki dalās sociālajos tīklos. Tajās redzams, ka lielveikala plauktā ūdens pudelēm paredzētajā vietā atrodas vīna pudeles. Paraksts zem bildes – „Te ir bijis Jēzus”. 

Kurš spēj padarīt ūdeni par vīnu?

Ko tieši šis Jēzus paveiktais brīnums atklāj par Viņu? Pirmkārt, jau tas liek mums uzdot jautājumu? Kurš kaut ko tādu vispār spēj izdarīt? Kura vārdam piemīt tāds spēks, ka viņš tikai pasaka – smeliet un nesiet ūdeni, bet galā traukos ielīst vīns? Jānis pārliecina mūs, ka Jēzus ir neviens cits, kā pats Radītājs Dievs, mūžīgais Vārds (1:1), kura spēkā tika radītas debesis un zeme (1.Moz. 1.nodaļa).

Bet otrkārt, notikums ar sešu tukšo trauku piepildīšanu nevis ar ūdeni, bet vīnu, ir ar dziļu metoforisku nozīmi. Tas liek mums uzdot jautājumu – kādā veidā Jēzus darītā zīme atklāj Viņa godību? Mums ir jāsaprot, ka gan šīs pirmās zīmes, gan visu pārējo zīmju nolūks Jāņa evaņģēlijā ir atklāt mums to, kas Jēzus ir, un kāds ir Viņa nākšanas uzdevums? Turklāt visu Jēzus paveikto var raksturot kā Vecās Derības rakstu piepildījumu.

Citas, lielākas, kāzu svinības

Uz ko tad norāda šī Jēzus pirmā zīme? Tā norāda uz Dieva bagāto žēlastību. Jānis nemitējas norādīt uz to mums 1. nodaļā – Jēzus ir vienpiedzimušais Dēls, pilns žēlastības un patiesības (1:14), no Viņa pilnības mēs esam guvuši žēlastību un atkal žēlastību (1:16) un caur Viņu mums ir dota žēlastība un patiesība (1:17).

Par to jau vairāk nekā 700 gadus pirms Kristus runāja pravietis Jesaja.

Pulku Kungs nu sataisīs visām tautām
treknas dzīres šai kalnā –
dzīres ar nostāvējušos vīnu,
ar treknuma leknumiem,
ar vecu briedušu vīnu!
Šai kalnā viņš saplēsīs apsegu,
kas klājas pār visu tautu,
apklāju, kas sedz visus ļaudis!
Uz mūžiem viņš izpostīs nāvi,
Kungs Dievs noslaucīs asaras no visu vaigiem,
visā zemē viņš iznīdēs savas tautas kaunu,
jo Kungs ir runājis!
(Jes. 25:6-8)

Mums, kas ticam šim Jēzum, valdības lēmums par pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšanu sagādā īpašu prieku. Kopā sanākot draudzē šajā svētdienā mēs varēsim svinēt tieši to – Jēzus atnesto Jauno Derību Viņa asinīs, un to cerību, ko Viņa nāve un augšāmcelšanās dod – dalību varenajā debesu kāzu mielastā, kur nebūs vairs asaru, sāpju un nāves! Mēs varēsim svinēt žēlastību, kas atnes dzīvību!