Jūdu Valdnieks?

Tas nav nekas jauns. Cilvēkiem visos laikos ir bijuši dažādi uzskati par Jēzu. Un cilvēki visos laikos ir rūgti maldījušies.

  

24. decembris. Mūsu draudzes Ziemassvētku dievkalpojums bija nupat kā beidzies, un cilvēki, pirms izklīšanas pa mājām, siltā dzēriena krūzēm rokās čaloja un viens otram novēlēja priecīgus svētkus. Kāds mans sarunu biedrs teica: “Paldies par jauko uzrunu. Cik svarīgi, ka mēs jaunākajai paaudzei mācām par cēlām lietām.” Jautāju, ko mans sarunu biedrs domā par Ziemassvētkos dzimušo Glābēju. “Jēzus patiešām ir labs cilvēks, bet man Viņš neliekas pārāk saistošs,” bija atbilde.

Cilvēkiem ir daudz dažādu uzskatu par Jēzu un to, ko Viņš ar Savu dzīvi paveica. Bet, lai kādā virzienā saruna arī neaizietu, cilvēkiem neliekas, ka Jēzus un Viņa darbs būtu kaut kas tāds, kas attiecas uz viņiem. Cilvēki nedomā, ka Jēzus dzimšana, dzīve, krusta nāve un augšāmcelšanās varētu tiešā veidā attiekties arī uz mums, kas dzīvojam 21. gadsimtā. Jā, Jēzus ir spilgta personība, bet tas arī viss.

Tas nav nekas jauns. Cilvēkiem visos laikos ir bijuši dažādi uzskati par Jēzu. Un cilvēki visos laikos ir rūgti maldījušies.

“Jēzus, Nācarietis, jūdu Ķēniņš”

Kad Jēzus tika piesists krustā, Pilāts lika izgatavot uzrakstu un piestiprināt pie krusta. Uz tā bija rakstīts: Jēzus, Nācarietis, jūdu Ķēniņš. Daudzi jūdi lasīja šo uzrakstu, jo vieta, kur Jēzus tika sists krustā, bija tuvu pie pilsētas. Rakstīts bija ebrejiski, latīniski un grieķiski. (Jāņa ev. 19:19-20)

Nebija nekas neparasts pie krustā sistā cilvēka pielikt kādu paskaidrojošu uzrakstu, tā teikt, lai zina, kas tad ir šī ļaundara noziegums. Bet kāds tad īsti ir Jēzus pārkāpums? 19. nodaļas sākuma daļā mēs varam lasīt par to, kā Pilāts Jēzus personā un rīcībā nesaskata neko tādu, kas būtu izpelnījies sodu, kur nu vēl nāves sodu. Mēs līdz galam nezinām, ko Pilāts patiesībā domāja par Jēzu, bet skaidrs, ka šeit pieminētais uzraksts ir kariķēšana, apmiešana un (iespējams) jūdu pakaitināšana. Pilāts pavisam noteikti Jēzū neredzēja neko īpašu. Jēzus viņa acīs bija parasts jūdu galdnieks, kurš, visticamāk, bija uzkāpis uz varžacīm vienam otram ietekmīgajam priesterim.

Jūdu iebildums

Viņiem Jēzus nepatika, jo Viņš runāja par grēku un cilvēku vainu Dieva priekšā. Viņiem Jēzus nepatika, jo Viņš tos sauca par akliem, tumsā mītošiem velna bērniem.

  

Jūdiem nu pavisam nepatika tas, kas bija rakstīts uz koka plāksnītes. Jūdu virspriesteri sacīja Pilātam: “Neraksti: jūdu Ķēniņš, raksti, kā viņš pats ir sacījis: es esmu jūdu Ķēniņš.” Pilāts atbildēja: “Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.” (Jāņa 19:21-22)

Jūdi gaidīja Glābēju, Atbrīvotāju, Dieva sūtītu Valdnieku. Viņi ilgojās pēc brīvības. Viņi zināja, ka Dievam ir grandiozs plāns. Un tad atnāca Jēzus. Un Jēzus atklāti runāja par to, ka Viņš ir Dieva sūtītais. Jēzus ne tikai runāja, bet darīja tādas zīmes, kuras skaidri apliecināja to, ka Viņš patiešām ir šis Dieva sūtītais Glābējs un Valdnieks.

Bet jūdiem Jēzus nepatika. Jēzus neglaudīja pa viņu tradicionālās reliģijas un pašapmierinātības spalvai. Viņiem Jēzus nepatika, jo Viņš runāja par grēku un cilvēku vainu Dieva priekšā. Viņiem Jēzus nepatika, jo Viņš tos sauca par akliem, tumsā mītošiem velna bērniem. Viņi negribēja Jēzu pieņemt kā savu Ķēniņu. Viņu acīs Jēzus bija gaisa un kārtības jaucējs, kurš pēc iespējas ātrāk ir jāapklusina.

Pilāta nevēlēšanās mainīt uz plāksnītes uzrakstīto ir šķietami mazsvarīga detaļa, bet patiesībā viss šis nelielais incidents mums norāda uz kaut ko ļoti svarīgu.

“Jēzus, Nācarietis, visas pasaules Ķēniņš”

Kamēr pasaules varenie iesmej par Jēzu un cenšas lemt par to, kas tad viņš īstenībā bija, Jāņa pierakstītā notikuma liecība mums liek Jēzu ieraudzīt, ka Viņš patiešām bija jūdu Ķēniņš. Viņš patiešām bija šis ilgi gaidītais Glābējs un Dieva sūtītais Valdnieks. Bet mums ir jāsaprot, ka Viņš nebija tikai un vienīgi jūdu ķēniņš. Nē, Viņš ir ķēniņš ikvienam, kurš spēj lasīt ebrejiski, latīniski un grieķiski… angliski, krieviski, latviski un svahili.

Redziet, Jēzus vārdi par aklumu, tumsu, grēku, Dieva tiesu un nepieciešamību pēc glābšanas, ir kaut kas tāds, kas raksturo pilnīgi visus cilvēkus. Jēzus nākšanas iemesls bija dāvāt glābšanu cilvēkiem no ikvienas tautas un valodas. Jēzus ir kāds, kurš ir nepieciešams ikvienam cilvēkam, kas ir dzīvojis, dzīvo un dzīvos uz šīs zemes.

Kāpēc Ziemassvētkos (un ikvienā citā laikā) ir vērts domāt par to, kas ir Jēzus? Tāpēc, ka Jēzus – šis jūds no Nācaretes, ir visas pasaules Valdnieks.
  

Kāpēc Ziemassvētkos (un ikvienā citā laikā) ir vērts domāt par to, kas ir Jēzus? Tāpēc, ka Jēzus – šis jūds no Nācaretes, ir visas pasaules Valdnieks. Viņš atklāj katra cilvēka problēmu, un Viņš ir atbilde uz katra cilvēka problēmu. Jēzus ir saistošs. Jēzus ir svarīgs. Viss Jāņa evaņģēlijs ir sarakstīts ar šo mērķi: palīdzēt mums ieraudzīt, to, kas tad Jēzus tāds ir. Un, lai ticot, ka Jēzus ir Kristus (varenais un Dieva sūtītais valdnieks), Dieva Dēls, mums būtu dzīvība Viņa vārdā. (Jāņa 20:31).


Foto no Wikimedia commons Categories: Dienas mannaTags: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,