Ieraudzīt “kopainu”

Ļoti bieži kādu notikumu pavērsiens mums sākotnēji nešķiet nekas labs, bet vēlāk mēs saprotam, kāpēc tam tā bija jānotiek. Ja kāds vēl saspringtā situācijā mums saka – zini, labāk būs, ja tu darīsi tā un tā, – tas tikai varētu pastiprināt mūsu nespēju ieraudzīt ieguvumu. 

Pirms vairākiem gadiem kādā sarunā viens cilvēks atzina, cik ļoti viņu bērnībā ir kaitinājis tas, ka mamma vienmēr ir teikusi – būtu labāk, ja tu… . Vienlaikus mans sarunu biedrs bija spiests atzīt, ka galu galā jau mammai ir izrādījusies taisnība. Kā tas nākas, ka šajā situācijā mammas kaitinošais „būs labāk, ja…” tiešām izrādās labāks risinājums? Mamma vienkārši redzēja „kopainu” un labāk apzinājās dažādas cēloņsakarības tajā. 

Mācekļu skumjas

Līdzīgā situācijā ir Jēzus mācekļi Jāņa evaņģēlija 16. nodaļā. Jēzus jau kādu brīdi ir runājis ar viņiem par savu aiziešanu (nāvi). Mācekļu neizpratni un šoku tikai pastiprina Jēzus vārdi 7. pantā: “Taču Es jums saku patiesību: jums ir labāk, ka Es aizeju.” Labi, varbūt mācekļi par šo Jēzus izteikumu nebija aizkaitināti tā, kā mans sarunu biedrs par savas mammas ieteikumu. Tomēr Jēzus vārdi pildīja mācekļu sirdis ar skumjām: “Jūsu sirds ir skumju pārpilna tādēļ, ka to jums esmu pateicis” (6.p.).

Mēs varam mēģināt saprast mācekļu sajūtas. Kopš tā brīža, kad viņi iegriezās pie Jēzus uz tēju (1:39), viņu dzīve vairs nebija tāda kā iepriekš. Viņi dzirdēja brīnumainas lietas un redzēja brīnumainus darbus. Viņi bija drošībā un viņiem nekā daudz netrūka. Bet nu Jēzus ne vien saka: “Man ir jādodas prom”, bet arī: “Jums ir labāk, ka Es aizeju”. Šie Jēzus vārdi tā vien šķiet, sadragāja ietvaru, kurā atradās mācekļu skatījums uz savu dzīvu, Jēzu un pasauli.

Kāpēc mācekļi bija tā sabēdājušies, un pats galvenais – kādā veidā Jēzus aiziešana nāks mācekļiem par labu? Atbildi uz pirmo jautājumu jūs jau droši vien sākat nojaust. Mācekļi bija noskumuši, jo viņi šajā brīdī nespēja ieraudzīt „kopainu”. Tai nebija vietas viņu esošajā pasaules skatījumā. Atbilde uz otro jautājumu savukārt palīdzēs mācekļiem ieraudzīt „kopainu”. Atlikušajā rakstā mēs padomāsim par to, kāpēc Jēzus aiziešana lielos vilcienos bija labas ziņas gan mācekļiem, gan mums. Rītdienas rakstā mēs vairāk aplūkosim, ko tieši mācekļi un arī mēs esam ieguvuši no Jēzus aiziešanas?

Jēzus parāda “kopainu”

Tagad Jēzus caur Svēto Garu var būt Mierinātājs, Aizstāvis, Padomdevējs kristiešiem no visām tautām, tautībām, rasēm neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi runā. Vai tad tas nav labāk? Jēzus mācekļi saprata to tikai pēc Vasarsvētkiem. Pirms tam viņu prātus joprojām nodarbināja „Israēla ķēniņvalsts” celšana (Ap.d. 1:6). 

Manuprāt, arī mums ir vajadzīgs atsvaidzināt „kopainu” – ka mēs esam tie ieguvēji, pie kuriem varēja nākt Svētais Gars tāpēc, ka Jēzus nepalika uz zemes. Bet šai patiesībai ir jādara mūs pazemīgus un pateicīgus.