Dieva satraukums

Satraukums mūsu dzīvē

Ikviens no mums ir piedzīvojis satraukumu. Kādam tas ir bijis lielāks, citam mazāks. Piemēram, satraukums pirms svarīga pārbaudes darba vai arī daudz nopietnāks uztraukums par savu vai tuvinieku veselības stāvokli. Satraukuma temats ir īpaši aktuāls šī brīža situācijā. COVID-19 pandēmija ir radījusi zināmas ekonomiskas problēmas. Tās, savukārt, liek cilvēkiem pastiprināti domāt par ienākumiem un sadzīvi.

Satraukums Dieva dzīvē

Pārsteidzoši ir tas, ka arī Dievs ir izjutis satraukumu. Dievs ir piedzīvojis pašu nospiedošāko un kritiskāko situāciju, kāda vien ir iespējama šajā pasaulē. Par to ir aprakstīts vairākās Jaunās derības grāmatās, bet šī raksta ietvaros mēs aplūkosim Jāņa evaņģēliju. Dotajā tekstā autors ļauj ielūkoties Dieva Dēla emocionālajā stāvoklī pirms Viņš piepilda būtisku daļu no Sava uzdevumu zemes virsū. Daudzi ticīgie mēdz pārskriet pāri šiem vārdiem. Nedarīsim tā, bet apstāsimies un iedziļināsimies.

Jēzus satrauktā lūgšana

Jāņa evaņģēlijā 12:27 ir aprakstītas Jēzus sajūtas brīdī, kad Viņš skaidri apzinās Savas krusta nāves tuvumu. Evaņģēlija autors atklāj sekojošus Kunga vārdus: “Tagad Mana dvēsele ir satraukta. Ko, lai Es saku? Tēvs, glāb mani no šīs stundas? Šīs stundas dēļ taču Es Esmu nācis.” Jēzus tik tiešām bija uztraucies. Ja mēs padomājam par Jāņa evaņģēlija kontekstu, tad mums būtu jābūt ļoti pārsteigtiem. Kā gan Jēzus var būt uztraucies? Jēzus spēj celt augšā miroņus, dziedināt no nāvējošām slimībām un dāvāt veselību tiem, kuri visu mūžu ir sirguši ar kādu kaiti. Kā gan šāds cilvēks kā Jēzus vispār var būt satraucies?

Jēzus satraukums un “tā stunda”

Dēla paklausība Tēvam

Neskatoties uz šo emocionālo un garīgo spriedzi, Kungs Jēzus pauda pilnīgu nodošanos Dieva gribai. Padomājiet vēlreiz par Jāņa 12:27! No vienas puses Jēzus lūdz, lai Dievs Viņu izglābtu no krusta nāves ciešanām. Taču no otras puses Kristus padevīgi atzīst, ka briesmīgā nāve ir iemesls, kāpēc Viņš vispār ir nācis šajā pasaulē. Viens no galvenajiem uzdevumiem Jāņa evaņģēlijā ir pārliecināt lasītājus par to, ka Jēzus no Nācaretes ir Dieva Dēls, proti, īpašais, mūžīgais, dievišķais Valdnieks (Jāņa 20:30-31). Nupat aplūkotā lūgšana ir viens no uzskatāmajiem apliecinājumiem šai patiesībai. Jēzus ir paklausīgs Dieva gribai. Ne vien tikai vieglos brīžos, bet gan vienā no grūtākajiem mirkļiem Savā kalpošanā, proti, mirstot par pasaules grēkiem. Jēzus ir īpašs. Viņš ir Dēls, kurš vienmēr dara to, ko Tēvs grib (Jāņa 8:29).

Dieva satraukums mūsu labad

Cilvēku satraukums Dieva priekšā

Pienāks Diena, kad visa pasaule drebēs šausmās Dieva troņa priekšā. Tad visi ļaužu darbi un noslēpumi tiks celti atklātībā. Katra doma, vārds un darbs tiks izskatīts Dieva soģa krēsla priekšā. Daudziem šī diena nesīs pazudināšanu un lielas bailes Dieva priekšā. Mums būs jāatskaitās par savu dzīvi, un īpaši par to, ka esam dzīvojuši neatkarībā no Radītāja un Viņa Dēla Jēzus. Šādu nākotni piedzīvos daudzi cilvēki, taču ne visi. Ne velti Jēzus cieta bailes, satraukumu pirms krusta nāves. Viņš to darīja mūsu vietā, lai Tiesas Dienā glābtu mūs no šausmām un Dieva soda.